2. kursa sabiedrisko attiecību studenti VIKTORIJU FURSU brīvajā brīdī aizrauj daudz kas – ikdienu viņa nevar iedomāties bez mūzikas, sarunām ar cilvēkiem, grāmatu lasīšanas. Pa reizei viņa pieceļas agrāk, lai izbaudītu rītus lielpilsētā, kad viss tikai mostas. Bet patiesajā būtībā Viktorija sevi sauc par naktsputnu, jo tieši naktī atraisās domas un top dzeja.
Viktorija Fursa atceras, ka četrrindītes sākusi rakstīt jau laikā, kad mācījusies Mārcienas pamatskolā: – Rakstu, šķiet, jau kopš 7. klases. Diemžēl dzejolīšus gan nesaglabāju, jo tas šķita tā nenopietni; par to tagad mazliet žēl. Dzeju atsāku rakstīt pirms trim gadiem, kad apritēja 18 gadu. Man bija parādījusies pirmā mīlestība – tā bija emocijām un notikumiem bagāta. Šobrīd gan attiecības ir pajukušas, bet tās sniedza labu pieredzi. Esmu tāds radījums, kas pārtiek no mīlestības, tāpēc uzskatu, ka no mīlestības jāpaņem viss, ko vien var.
Tā arī dzejas rindās pārsvarā izskan mīlestības motīvs – gan prieka mirkļi ar mīļoto cilvēku, gan skumjas un vilšanās. Turklāt mīlestība nav tikai savstarpējās attiecības ar sev tuvo cilvēku. Viktorija to saskata un apspēlē savā dzejā arī mātes, tēva un bērna saskarsmē, dabā un tamlīdzīgi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 04.10.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto