Turpinot ielūkoties lubāniešu hobijos un kolekcijās, kas bija apskatāmas arī izstādes veidā, interesi saistīja GUNTAS CĪRULES eņģelīšu kolekcija. Aptuveni deviņu gadu laikā sakrāti un dāvanās saņemti ap 350 dažādu priekšmetu ar eņģeļu tematiku. Šis gaisīgais tēls netiek kolekcionēts reliģiskas pārliecības dēļ; Guntai tie saistās ar sargeņģeļiem – kas sargā, dod mieru un – nenoliedzami – ir arī mīlīgi pēc izskata.
Izrādās, ka kolekcionēšana sakņojas tajos tālajos laikos, kad varēja ceļot, pajoko Gunta. Savulaik viņa devusies daudzos ekskursiju braucienos; konkrētais bijis uz Ungāriju, kad ceļabraucēji, laiku kavējot, pārrunājuši, ko kurš kolekcionē. Atklājušās gan krūzīšu, gan šķīvju kolekcijas, kāds ieminējies arī par eņģelīšiem.
– Tad nu Ungārijā starp suvenīriem ieraudzīju eņģelīti, kurš kļuva par pirmo manā kolekcijā – tolaik viņš mani uzrunāja, šķita tāds neparastāks. Starp citu, tagad es teiktu, ka tas ir viens no necilākajiem, – nosmej Gunta Cīrule.
Tā arī aizsākusies eņģelīšu kolekcionēšana, liela daļa atvesta no ceļojumiem. Ir eksemplāri no Ungārijas, Itālijas, Šveices, Horvātijas. Gunta pastāsta: – Katrā valstī ir atšķirīgais, piemēram, Itālijā eņģelīši pārsvarā tiek attēloti kā Amori, ar puķītēm, bultiņām; Horvātijā ļoti daudzi ir melnā krāsā, jo tos izgatavo no melna ieža. Pēdējo reizi ekskursijā biju uz Sanktpēterburgu, kur tika iegādāts eņģelītis no rozā ieža.
Uzzinājuši par Guntas aizraušanos, protams, eņģelīšus sākuši dāvināt arī tuvinieki, draugi un kaimiņi. Viņas kolekcijā šobrīd ir ap 350 eņģelīšu, bet vairs tik aktīvi netiek iegādāti jauni. – Citreiz ejam ar meitu, viņa rāda uz kādu eņģelīti veikalā. Saku: „Nē, viņš man nemiedz ar aci." (Smejas.) Vairs jau kuru katru neķeru ciet, tam tomēr ir kaut kā jāuzrunā, jāiepatīkas, – Gunta atzīst.
Līdz ar to katram priekšmetam kolekcijā ir savs stāsts, īpaša vieta, no kurienes atceļojis vai kā tas nonācis Guntas īpašumā. Piemēram, vairums eņģelīšu kolekcijā ir neliela izmēra, lielākā ir porcelāna lelle eņģeļa veidolā – to meita atvedusi no Francijas. Ir eksemplāri, kur eņģelītis attēlots uz praktiskiem priekšmetiem, piemēram, krūzēm, svečturiem, piekariņiem un tamlīdzīgi. Kolekcija mājās tiek turēta skapī ar stikla durvīm, kam meistars ierīkojis vēl trīs papildu plauktus, lai visam atrastos vieta. Ievērojis Guntas interesanto aizraušanos, arī meistars pēc darba atvedis un uzdāvinājis eņģelīti. -Tas ir mīļi, tā ir tāda cilvēcīga uzmanība, – Gunta vērtē.
Viņa secina, ka daudzus aizrauj kas līdzīgs, bet ne par visiem kolekcionētājiem līdzcilvēkiem ir zināms. Tā arī pēc Lubānā rīkotajām kolekciju izstādēm bieži vien atklājas kas jauns par apkārtējiem. Kāda Guntas skolniece ieminējusies, ka arī būtu gribējusi piedalīties izstādē ar raganiņām, ko krāj. – Ikdienā jau to apkārtējie nezina; tas ir interesanti, kas jauns par mūsu pašu cilvēkiem atklājas, – viņa atzīst.
Nesen viņa lasījusi rakstu par kādu sievieti, kas Latvijā iekārtojusi pat „eņģeļu māju" – tik plaša ir viņas kolekcija. Savukārt pirms daudziem gadiem, kad būts Kauņā, tur apskatīts velnu muzejs, un vietējā pilsētiņā daudz kas bijis ar velniņu tematiku. – Tie ir it kā pretēji tēli, bet, redz, daudzus un dažādā veidā tie aizrauj. Kāds to sasaista pat ar tūrisma iespējām. Uz to es galīgi nemērķēju, tā ir vienkārši aizraušanās, – teic eņģelīšu kolekcionāre.
Kā viņa secina, lai gan pašas figūriņas un eņģelīšu tēls ir mīlīgs, pārsvarā sejas grimase tiek attēlota skumja vai domīga. Krakovā, Polijā, uziets svētais ar eņģeļa spārniņiem un nerātnu smaidu, kurš spēlē vijoli. Savukārt Latvijā iegādāta lupatu lellīte-eņģelīte, kura attēlota kā vecmāmiņa. Gunta Cīrule smejas: – Gluži vai kā es.
Ilgus gadus viņa strādājusi Lubānas vidusskolā, bet nu devusies pelnītā atpūtā. Jautāta par noskaņu, Ziemassvētkus sagaidot, un vai izdosies tos nosvinēt, Gunta atbild: – Neko plašu svinēt nevarēsim, saprotams. Mājsaimniecībā esam trīs cilvēki – vīrs un jaunākā meita. Mana dzimšanas diena arī ir pavisam tuvu Ziemassvētkiem, 22. decembrī. Parasti atzīmējām svētkus plašāk – kā sākām ar dzimšanas dienu, tā Ziemassvētkos vēl turpinājām uzņemt ciemiņus. Žēl, protams, – tie šogad būs pavisam citādāki svētki. Bet ir telefoni, skaips un visas saziņas iespējas. Vecākā meita dzīvo Jūrmalā, tur man ir divi mazbērniņi.
Turpinot par eņģelīšu kolekcijas tēmu, Gunta Cīrule priecājas, ka meita ar mazbērniem atbraucot, reizēm atved kādu jaunu eņģelīti. Vecmāmiņa ļauj savu kolekciju apskatīt, ar figūriņām paspēlēties, un, ja kāds eņģelītis bērniem īpaši iepaticies, tas mēdzot aizceļot līdzi arī uz Jūrmalu. – Es jau ļauju un lai tikai ceļo; lai sargā arī viņus tur.
Ar ko vēl Gunta aizpilda savus brīvos brīžus? Viņa atbild: – Ir bijis lakatu posms; mākslas skolas meitenes bija saorganizējušas kursus, kuru ietvaros radoši darinājām lakatus. Bet nu jau tas ir apnicis, uz lakatiem vairs skatīties negribas. (Smejas.) Esmu šo un to adījusi, bet pašai sev. Šobrīd citu hobiju nav, lasu grāmatas, žurnālus un, kā jau ieteikts, palieku mājās.
23.10.2020.