Klāt gada gaišākie svētki, kad savstarpēji vēlam siltas, labas domas un sirdī ceram, ka pār katru mūsu mīļo noskatās sargeņģelis. Ļaudoniete VIVITA KUKAINE ir sakrājusi pat 117 eņģelīšu, kas arī simboliski aizsargā un ikdienā palīdz viņai un viņas ģimenei.
Visu decembri svētku gaidās figūriņas priecēja arī Ļaudonas bibliotēkas apmeklētājus, taču nu uz Ziemassvētkiem tās ceļos atpakaļ pie īpašnieces, lai mājas izdaiļotu svētku rotā. Kā tad sākusies eņģelīšu kolekcionēšana? Vivita Kukaine atceras: – Kolekciju aizsāku pilnīgi nejauši pirms kādiem 5-7 gadiem. Braucām ekskursijā uz Lietuvu, pirmā apstāšanās bija Krustu kalnā. Tās emocijas bija tik sakāpinātas, aizdomājos, ka noticis tūkstošiem nelaimju. Gribējās kaut ko mīļu, pēc apskates vietām parasti arī nopērku kādu suvenīriņu. Šajā vietā pirmais acīs iekrita eņģelītis ar uzrakstu „Lai Dievs jums palīdz!", ko arī nopirku. Tālāk aizbraucām uz Palangu, un arī tur, īpaši nepiedomājot, iegādājos eņģelīti. Tad Klaipēdā – atkal vienu. No šī ceļojuma pārbraucu ar trim eņģelīšiem, un tā tas arī sākās. Tagad nu visi -draugi, radi, bērni, mazbērni, krustbērni – pērk un dāvina. Ja kaut kur ceļo vai pati braucu, uzreiz skatos pēc eņģelīša, tagad jau tos apzināti pamanu.
Tālākā vieta, no kurienes atceļojis bambusa eņģelītis, ir Austrālija; nesenākais papildinājums kolekcijai nācis no Losandželosas.
Tomēr reizēm neesot nemaz tik vienkārši eņģelīšus braucienu laikā uzmeklēt: – Piemēram, Vācijā, kur pabiju šovasar, no trim pilsētām tikai Hamburgā atradu, kur var nopirkt eņģelīšus. Tā kā šīs figūriņas tomēr saistītas ar ticību, tūristu iecienītās vietās vairāk izplatīti citādi suvenīri. Piemēram, Turcijā, kur viesojās draudzene, eņģelīšus neatrada vispār, jo tur tomēr pamatā dzīvo musulmaņi.
Vivitas Kukaines eņģelīšu kolekcijā ir figūriņas no Francijas, Anglijas, Vācijas, Itālijas u. c. ārvalstīm.
– Vienīgi eņģelīšu vēl nav no Romas, Vatikāna, ko ļoti gribētos. Ceru, ka vasarā izdosies turp aizbraukt un pārvest kādu figūriņu, plānos ir šāds brauciens, – atklāj Vivita.
Kolekcijā atrodamas krietni lielākas eņģeļu figūriņas, tās viņai uzdāvinājusi krustmeita, ir arī mūzikas kastīte eņģelīša formā, sniega bumba un eņģelītis ar mirgojošu gaismiņu, pavisam interesantas ir Stendera ziepes, kas izlietas kā eņģelītis.
– Mājās ir sataisīts plaukts, kur eņģelīšiem dzīvot. Pārcilāšana un putekļu slaucīšana ikdienā ir vienīgā problēma un mīnuss šai nodarbei. Bet, ja nav noskaņojuma, figūriņas pārcilāju, noslauku putekļus, kas palīdz sakārtot gan plauktiņu, gan tās domas. Šķiet, ka eņģelīši dod pozitīvismu un dvēseliskumu, uz tiem ir patīkami skatīties. Bet pamatā tos krāju ne ar kādu īpašu domu, vienkārši tāpēc, ka tā iegājies un ar kaut ko jau jānodarbojas, – teic Vivita Kukaine.
Eņģelīšu krāšana ir kā interesants āķītis, ar ko aizrauties papildus galvenajam hobijam – ceļošanai. Taču ikdienā Vivitai nekam citam daudz neatliek laika, viņa strādā par medmāsiņu Valdas Dimbeles ģimenes ārsta praksē, tā teikt, viņai pašai jābūt par ļaudoniešu sargeņģeli, kas uzklausa sūdzības, problēmas un palīdz atlabt. Ļaudonas bibliotēkas vadītāja Ieva Skušķe arī secina: – Vivita ir visu Ļaudonas bērnu sargeņģelītis. Pirmais bērns, ko saņēmusi un apčubinājusi, ir mans vīrs Ainārs, kam tagad ir jau 40 gadu. Pa šiem gadiem katrs Ļaudonas bērns un nu jau arī viņu bērni ir izgājuši caur Vivitas gādīgajām rokām.
Jautāta, kā tiks svinēti Ziemassvētki, Vivita Kukaine atbild:
– Noteikti svinēsim mājās, ģ0imenes lokā. Ir divas meitas un pieci mazbērniņi, centīsimies visi kopā satikties un nosvinēt.
AGRA VECKALNIŅA foto