Ceļa posma Cesvaine-Liezēre malā vērīgākie garāmbraucēji, iespējams, jau ir pamanījuši, ka tieši aiz pieturas "Skanuļi" ir uzradies laukums ar šķēršļiem, aplokā ganās zirgi un bieži vien ceļa malā gadās sastapt staltu jātnieci zirga mugurā.
Jātniece ir četrpadsmitgadīgā Kusas pamatskolas 8. klases skolniece Katrīna Labzova, kas savu dzīvi nevar iedomāties bez mīluļiem zirgiem. Vaicāta par iemeslu, kas viņu saveda kopā ar zirgiem, meitene stāsta, ka sākumā viņai zirgi neesot neko nozīmējuši, bet mazā māsa Kristīne vienmēr bijusi sajūsmā, redzot šos dzīvniekus. Šī iemesla dēļ pirmoreiz vecāki meitenes zirga mugurā uzsēdinājuši Līgatnes dabas parkā. Toreiz Kristīnei tā iepatikusies zirga klātbūtne, ka ik reizi, braucot pa ceļu un ieraugot zirgu, vajadzējis apstāties un brītiņu uzkavēties pie šī dzīvnieka. Tad arī mamma Līga beidzot sapratusi, ka meitas jāved mācīties jāt.
Meitenes jāšanas pamatus sākušas apgūt "Stikliņu" saimniecībā pie Gaiziņkalna. Sākumā Katrīnai neesot bijis interesanti sēdēt zirga mugurā, kamēr saimniece viņu vadā pa apli, bet, tikko trenere meiteni sākusi laist jāt vienu pašu, Katrīna sapratusi, ka jāšana ir domāta viņai. Drīz vien Katrīna tikusi pie sava pirmā zirga – rudas ķēvītes, vārdā Rudze. Tieši ar Rudzi Katrīna iemācījās pašu svarīgāko, kas iesācējam šajā sporta veidā ir jāzina. Rudze bija jauns zirgs, Katrīna – jauns jātnieks. Jātnieku sporta pārzinātājiem ir zināms, ka šāds salikums parasti lielus panākumus nenes. Katrīna un viņas mamma Līga, kas jau kopš paša sākuma sniedz lielu atbalstu meitai, tomēr nespēja tikt galā ar Rudzi, jo trūka pieredzes, tāpēc Rudze tika pārdota.
Katrīna bez zirgiem ilgi nevarēja iztikt, un mamma sāka viņu vadāt uz netālu no Cesvaines esošo z/s "Greķi" zirgu stalli pie māsām Baibas un Indras Blektēm, kas zirgus mīl ar visu sirdi un dvēseli. "Greķu" saimniecībā vienmēr ir patīkami iegriezties, pa aploku pretim auļo zirgi, un kāda no māsām ciemiņus vienmēr laipni sagaida. Baibas vadībā Katrīna sāka pamatīgāk apgūt jāšanas iemaņas, iemācījās pareizu uzsēdi un apguva lekšanas pamatus. Katrīnai visbiežāk tika uzticēts jāt ar ķēvīti Glāsmu, taču reizi pa reizei viņai bija iespēja uzkāpt arī kāda cita zirga mugurā.
Nu jau gandrīz divus gadus Katrīnai ir savs zirgs Alka. Tā ir ļoti mīlīga ķēvīte, viņas mugurā droši var izvizināt visus mazos radu bērnus, kas arī ir sajūsmā par zirgiem. Alkas mugurā jaunā jātniece jūtas vislabāk. Alka Katrīnu uztver kā draudzeni, un, līdzko Katrīna ienāk stallī, atskan bubināšana, jo Alka zina, ka saimniecei kabatā vienmēr ir kāds kārums. Katrīnas ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir treniņi ar Alku. Viss brīvais laiks tiek pavadīts laukos pie zirgiem. Tur laiks paskrien ļoti ātri, neesot pat laika domāt par nebūšanām.
Kamēr Katrīna jāj, mamma Līga apdara staļļa darbus, taču pēc treniņa arī Katrīna palīdz. Mazā māsa Kristīne labprāt ir uzņēmusies rūpes par Katrīnas trusi Dolāru, ko Katrīna saņēma kā simpātiju balvu sacensībās. Jau kādu laiciņu arī Kristīnei ir savs zirgs – Gabriela. Gabīte, kā savu mīluli ir iesaukusi Kristīne, pašlaik vēl tiek apmācīta. Mācību dēļ katru vakaru uz treniņu atbraukt nesanāk, tāpēc par Alku rūpējas Katrīnas vecmamma un vectēvs. Viņi Alku iemīļoja un sāka lutināt jau ierašanās dienā. Ik reizi, kad garām Alkas boksam iet kāds no mājiniekiem, Alka izbāž ārā purniņu, un viņai tiek burkāniņš.
Katrīnas panākumos lieli nopelni ir mammai. Mamma Līga jau bērnībā izjutusi lielu interesi par zirgiem, apbrīnojusi šos skaistos dzīvniekus. Tagad kopā ar abām meitām Katrīnu un Kristīni Līga ir īstenojusi savus sapņus Arī desmit gadu vecā Kristīne apgūst jātnieku sportu.
Ar šo sporta veidu Katrīnas ģimene intensīvi nodarbojas jau piecus gadus. Pirms tam praktisku zināšanu par to nav bijis. Sākumā gājis visādi, bijuši gan prieki, gan asaras, neskaitāmi kritieni un traušanās atpakaļ zirga mugurā. Bet, pateicoties savai uzņēmībai un neatlaidībai, tagad Līga var teikt, ka nu ir iegādāti divi zirgi, katrai meitai savs, un abi ir ļoti mīlēti un lutināti
Līga pati gatavo šķēršļus. Treniņu laukumā nu jau ir vairāk nekā desmit šķēršļu, sākot ar pavisam vienkāršiem un beidzot ar īstiem mākslas darbiem. Līga uzsver, ka, atnākot pavasarim, dzimst idejas, kā turpināt pagājušajā vasarā aizsākto milzīgo darbu pie šķēršļu laukuma izveides. Tagad tas tiks pilnveidots ar jauniem šķēršļiem, un ir vēl dažas ieceres, kas pagaidām tiek turētas noslēpumā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 10.04.2010.
Autore: RITA TURKINA
AUTORES foto