Ērgļu novada Vējavā jau kādu laiku dzīvo Karolīna Tarvida. Kā pati atzīst, daba jau kopš bērnības ir vilinājusi, tāpēc tagad par mājām sauc laukus.
– Esmu rīdziniece, lielāko daļu dzīves dzīvojusi dažādās pilsētās. Bet ne mirkli nepameta izjūta, ka ir nepieciešams plašums, miers, un tā ar ģimeni nolēmām pārcelties uz laukiem. Pirms diviem gadiem realizējām šo ieceri un dzīvojām Liezērē. Dažādu apstākļu dēļ nonācām Vējavā, – stāsta Karolīna Tarvida.
– Dzīvojot laukos, ir liela perspektīva. Varbūt citi uzskata, ka laukos nav ko darīt, nav darba, visa dzīve ir tikai pilsētā, es tam nemaz nepiekrītu. Ja ir mērķi, idejas un vēlme kaut ko darīt, tad laukos var izveidot lielisku dzīvi, atrast nodarbošanos. Dzīvojot pie dabas, tas ir liels potenciāls. Tā ir mijiedarbība – tu nonāc tuvāk sev, ieklausies sevī, dzīvo mierīgāku dzīvi bez pilsētas steigas un kņadas.
Karolīna ir mācījusies par programmētāju, biroja administratori, ieguvusi masiera diplomu un pabeigusi dažādus veselības kursus. Katra profesija apgūta, lai izglītotu sevi, rūpētos par savu veselību, bet vienlaikus domājot arī par apkārt esošajiem cilvēkiem. Tā, gūstot jaunas zināšanas un prasmes, Karolīna nonāca līdz nometņu vadīšanai.
– Pirms apmēram gada noorganizēju pirmo nometni draugiem, lai saprastu, vai tas mani interesē un vai ir vērts apmeklēt nometņu vadītāju kursus, – atceras Karolīna Tarvida. – Šogad tika noorganizētas piecas nometnes gan dažāda vecuma bērniem, gan pieaugušajiem. Zinu, ka šis ir tikai sākums, un neapstāšos pie iesāktā, bet kopā ar kolēģiem turpināsim. Šobrīd nometnēs tiek iesaistīti bērni no astoņu gadu vecuma, bet mūsu nākotnes mērķis ir organizēt nometnes bez vecuma ierobežojumiem. Doma, kāpēc sākām vadīt nometnes, ir laika gaitā izveidot alternatīvu skolu. Uz to tiekties mūs pamudināja gan pašu pieredze skolas laikā, gan sarunas ar dažāda vecuma cilvēkiem. Mainoties paaudzēm, mainās arī izglītība, intereses. Nometņu laikā tiek izmantota programma, kas ir paredzēta mūsu izveidotās skolas pamatā, un tai tiek pievienotas dažādas bērnu intereses un aktivitātes. Jautājam arī bērniem, kas ir tas, ko viņi vēlētos šādā skolā. Plānā ir veidot arī vienas dienas nometnes un darboties arī ar jaunākiem bērniem, apmēram no divu gadu vecuma. Nometnes ir lieliska iespēja bērniem apgūt jaunas zināšanas, iegūt draugus, lieliski pavadīt laiku. Savukārt bērnu vecākiem tas ir atelpas brīdis. Ar katru grupu tiek strādāts citādāk, lai būtu interesanti un saistoši.
Gan nometņu vadīšanā, gan citās Karolīnas aktivitātēs ir nepieciešams arī radošums. Tas caurvij viņas ikdienu un tiek ielikts jebkurā darbā.
– Esmu dabisku materiālu piekritēja. Vēlējos sev un ģimenei nodrošināt ekoloģiskas lietas, tāpēc iemācījos pati vārīt ziepes, kas iepatikās ne tikai manai ģimenei, bet arī draugiem un paziņām. Tāpat brīvākos brīžos leju arī sveces. Šķiet, ka pašas radītie darbi sniedz lielāku prieku un gandarījumu. Radošas aktivitātes tiek iesaistītas arī nometņu programmā. Vienlaicīgi tās ir gan jaunas zināšanas un prasmes, gan atpūtas brīži. Šā rudens aizraušanās man noteikti ir sapņu ķērāju gatavošana. Šis ir mans atklājums šobrīd un ļoti patīk, – atzīst Karolīna.
Bet par sirdslietu Karolīna uzskata pirtis un pirts rituālus, ar prieku tajos iesaista arī citus interesentus.
– Interese par pirti radās, dzīvojot Liezērē. Pamatus esmu apguvusi pašmācības ceļā, bet svarīgāko braucu mācīties pie pirtniekiem. Uzskatu, ka šī ir joma, kura attīstās, un regulāri nepieciešams apgūt jaunas zināšanas, lai darbs veiktos un pirts apmeklētāji būtu tikai ieguvēji, – uzsver Karolīna. – Šīs zināšanas iekļāvu arī nometnē. Bērniem vadīju nodarbību, kuras laikā kopā gatavojām gan ziepes, gan ķermeņa skrubjus. Gājām uz mežu, lasījām zarus un sējām pirtsslotas. Interesanti bija gan man pašai, gan bērniem. Viņiem ļoti patika. Ja ir iespēja, cenšos ar pirts jēgu iepazīstināt arī citus. Pirts ir ļoti noderīga gan fiziski, gan kā attīrošs process, gan emocionāli un garīgi. Caur dažādiem rituāliem ir iespējams realizēt arī savas vēlmes un mērķus. Šādi rituāli ilgst apmēram 3-4 stundas. Un galvenais nosacījums ir pareizā temperatūra, tā nedrīkst būt augstāka par 60 grādiem. Esmu šo rituālu sadalījusi divās daļās. Pirmajā cilvēku attīru, darbojos, lai noņemtu visu lieko, bet otrā daļa ir balstīta uz piepildīšanu ar pozitīvo enerģiju. Pirts, manuprāt, ir tā vieta, kur var neierobežoti darboties gan individuāli, gan veicot pāru terapiju, enerģijas uzlādēšana, darbs ar dzimtas lietām, dažādi rituāli. Pirtī var integrēt latvisko dzīvesziņu, piemēram, tautasdziesmas, tradīcijas, svētkus. Tāpat izmantoju arī neirografiku, masāžas. Nevienā mirklī neesmu domājusi apstāties. Man ir izvirzīti mērķi dažādās jomās, un tie ir jāattīsta. Ieguvēja būšu ne tikai es, bet arī sabiedrība kopumā.
23.11.2018.