Šogad dienas ritējušas ļoti ātri, un līdz gadumijai atlikušas tieši trīs nedēļas. 2022. gads tiks sagaidīts un pavadīts Tīģera zīmē. Par savu to sauc arī LINDA JIRGENA, kas tumšos rudens un ziemas vakarus pavada, darinot nākamā gada simboliņus. Sākumā tie tapa kā dāvaniņas radiem, pavadot veco un sagaidot jauno gadu, taču šobrīd interesi par Lindas skaistajiem darinājumiem izrāda arī ļaudis ārpus viņas tuvinieku loka.
– Šāda interesanta hobija izvēle lielā mērā ir saistāma ar to, ka lielākā daļa manu radinieku dzīvo Rīgā un ar nākamā gada simboliņu izgatavošanu nodarbojos tāpēc, lai viņus apsveiktu Jaunajā gadā. Pavisam drīz ģimenes un radu lokā būs sakrāti visi divpadsmit simboli. Izlaist sanācis tikai divus, jo pasaulē nākuši bērni. Rokdarbi man ir asinīs, nodarbojos ar tiem aptuveni kopš piecu gadu vecuma. Man vecmāmiņa savulaik iemācīja gan adīt, gan tamborēt, arī skolā šie rokdarbi ļoti labi padevās. Atceros, ka manai skolotājai bija tāda veca grāmata, kurā redzamas dažādas satamborētas bērniem domātas mantiņas. Un – tā nu sanāca, ka arī man iepatikās pašrocīgi izgatavot šādus brīnumus, – ar sava netradicionālā hobija izvēli iepazīstina Linda Jirgena.
Tamborēšana nemaz nav tik vienkārša, kur nu vēl tad, ja izvēlas uzmeistarot ko tik filigrānu un smalku. Linda uzsver – jāskaita cilpiņas, jāseko līdzi noteiktai shēmai.
– Esmu vadījusi vairākas meistarklases, kurās interesentiem iespējams pamēģināt izgatavot simboliņus. Nemaz nav viegli uzsākt ko tādu, ja nekad to nav mēģināju-
ši, – jāiemācās lasīt apzīmējumus, jāapgūst visdažādākās sīkās nianses, kas saistās gan ar pareizās dzijas, gan tamboradatas izvēli. Man šī nodarbošanās ir sirdslieta, es jūtu, ka tas ir kaut kas mans. Runājot par dzijas izvēli – simboliņus var izgatavot no jebkādas dzijas. Nav tā, ka vajag izmantot tikai kaut ko specifisku. Ir cilvēki, kuri izvēlas tamborēt ar pufīgo, mīksto dziju, citiem atkal patīk kas citādāks. Es tamborēju ar tādu dziju, kas konkrētajā brīdī vislabāk patīk. Dažkārt nopērku biezāku, bet sadalu to kārtās. Ir dažādas firmas un dažādi ražotāji, līdz ar to arī dziju veidi un struktūras – atliek tikai izvēlēties to, kas vairāk tīk. Kad vadīju meistarklasi Praulienā, vairākas meitenes izrādīja sevišķu interesi par šādu nodarbi un viņām ļoti patika, bet jāņem vērā, ka katram ir savas individuālās intereses un pilnīgi visiem nekad nepatiks viens un tas pats. Ir tādi cilvēki, kuriem vairāk patīk, piemēram, adīt. Ja es salīdzinu Praulienā un Ļaudonā vadīto meistarklasi – otro apmeklēja mazāk cilvēku. Svarīgi ir arī prast pasniegt viņiem šo informāciju – kā labāk uzmeistarot savu darbiņu, lai ļaudīs rastos lielāka interese un vēlme ko tādu pamēģināt, – norāda Linda Jirgena.
Viņas darināto simboliņu kolekcijā ir gan pūķis, gan dažādos veidos tamborēta čūska, gan pērnā gada vērsēns, arī aitiņa un cūciņa. Pavisam drīz kolekcijai vajadzētu būt pilnai.
– Katru gadu iztamborēju aptuveni piecdesmit simboliņu. Kā jau minēju – dāvinu tos radiem, bet par tradīciju man ir kļuvusi ikgadējā piedalīšanās izstādē Mētrienas bibliotēkā, kuru organizē mūsu bibliotekāre Jolanta Vītola. Mani pat izbrīna tas, cik ļoti šie simboliņi cilvēkiem patīk un kāda interese par tiem ir. Protams, reklāma par maniem darinājumiem tiek nodota arī no mutes mutē. Cilvēki brauc ciemos viens pie otra, ierauga šādus interesantus nieciņus un apjautājas, kur otrs tādu ir dabūjis. Ļoti patīkami, kad kāds piezvana un pasaka, ka gribētu tikt pats pie sava simboliņa, –
prieku neslēpj Linda Jirgena.
Viņa atgādina – ja kāds vēlas sākt ar ko tādu nodarboties, vispirms vajadzētu apgūt pašus tamborēšanas pamatus, nevis uzreiz ķerties pie simboliņa gatavošanas. Vajadzētu saprast, kāds ir piemērotais adatas lielums, cik ciešas cilpiņas jāsien, kādas ir dzijas. Arī Linda nākamā gada simboliņu darināšanu neuzsāka vienas dienas laikā – vispirms tika iztamborētas vienkāršas figūriņas, bet tikai pēc tam izmēģināts kas sarežģītāks.
– Pēc pasūtījuma simboliņus negatavoju – lai taptu kas tāds, man nepieciešama iedvesma. Arī mākslinieki un tēlnieki nevar savu darbu iesākt un pabeigt jebkurā noteiktā laikā. Man ir ļoti vajadzīgs radošums. Piemēram, nākamais gads būs Tīģera gads – manējais. Domāju, ka tīģeri izgatavot būs gana viegli, taču tā nemaz nav. Ir dažādi veidi, kā simboliņu uztamborēt, bet ir grūti izvēlēties, kuru no daudziem pieejamajiem paraugiem un veidiem gribas atdarināt. Ja konkrētā shēma uzrunā, viss izdosies, bet, ja tā neiet pie sirds, tad arī simboliņu ne par ko negribēsies veidot tādā stilā. Kad uzsāku nodarboties ar šo hobiju, man prātā nebija domas par simboliņu tirgošanu. Taču, ņemot vērā cilvēku interesi, nolēmu pamēģināt. Mani iedrošināja arī Jolanta Vītola – sak', ja ņems, tad ņems, ja ne – tad ne. Internetā negribu simboliņus tirgot, jo tur pastāv iespēja, ka interesents man piezvanīs un palūgs kaut ko konkrētu izgatavot pēc pasūtījuma, bet es tā nemāku. Bija doma piedalīties kādā tirdziņā un mēģināt savus darinājumus pārdot tajā, taču vieta maksā noteiktu summu, un es nenoticēju sev, nenoticēju, ka kādu tas ieinteresēs, un nobijos. Ja es samaksāju par savu tirgošanās vietu, jābūt drošai, ka atgūšu naudiņu par pārdoto, nevis palikšu tukšā, lai arī būšu ieguldījusi laiku un enerģiju, – pārdomās dalās Linda.
Idejas saviem darbiņiem viņa smeļas internetā, izmantojot platformas YouTube, Instagram un Pinterest. Lai arī cik perfekti izvēlētā shēma tiktu atdarināta, tik un tā būs redzams Lindas individuālais rokraksts un tikai viņai raksturīgā odziņa, kas padara šos darinājumus unikālus un oriģinālus.
LINDA OZOLA
10.12.2021.