Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Darbi top ar rūpību un pacietību

LAURA KOVTUNA

Autors • 10.03.2016.

Darbi top ar rūpību un pacietību
Burtu lielums

Jaunkalsnavietes VINETAS GRUDULES čaklie pirkstiņi ne mirkli nesēž dīkā – tad tiek uztamborēta kāda sedziņa, šallīte vai uzadītas zeķes, tad top krāšņas un gaumīgas pērļu rotiņas, bet, ja pāri paliek diegu gali, arī tiem atrodas praktisks pielietojums kā glāžu paliktnīšiem vai olu turētājiem.

Šīs prasmes Vinetai noteikti ielikusi mammīte, ko liktenis pāragri aizsaucis pagājušajā rudenī. Mamma bijusi liela šuvēja un adītāja, arī Vinetai iemācot šo darbu tikumu. Vineta Grudule atminas, ka agrāk nodarbojusies pārsvarā ar adīšanu; ilgus gadus tie bijuši praktiskie, siltie zeķu pāri. Viņa secina, ka interese par rokdarbiem radusies dzīves gaitā, tā savulaik cītīgāk apgūta tamborēšana pie privātskolotājas.
– Pirms četriem gadiem mainīju darbavietu, kolēģes apmeklē rokdarbu pulciņu, kurā ievilināja arī mani. Pasniedzēja Vineta Ruža pati visu ir apguvusi pašmācības ceļā un ar to darbojas tīri privātā kārtā, tad nu pulciņā parāda mums, ko jaunu pamēģinājusi, apmaināmies ar idejām, – pastāsta Vineta Grudule. Pulciņā aizgūtas pērļu rotu darināšanas prasmes, un nu tapuši jau vairāki grezni rotu komplektiņi, kaklarotas, rokassprādzes un tamlīdzīgi.
– Ja kāda rotiņa iepatīkas, uzmeklēju internetā shēmiņu un veru pērlītes, ieliekot savas krāsas. Nereti krāsu izvēli noteic tas, kādas pērlītes tobrīd ir vairāk pāri palikušas. Ko veikalos no rotām nopirkt? Labākā priekšrocība ir tā, ka varu pati to, kas iepaticies, uztaisīt. Nereti gan grūtākais ir atrast vajadzīgā izmēra pērlītes. Tāpat svarīga kvalitāte, lai pērlītes būtu vienāda izmēra. Materiālus iegādājos gan „Elīzē", gan „Vīzijā". Pērlītes var vērt vai nu uz pērļojamā diega, vai visparastākās makšķerauklas. Uz makšķerauklas rota šķiet stingra, bet, uzlikta uz kakla, siltumā, tā kļūst mīkstāka, ir ļoti izturīga. Savukārt uz pērļojamā diega darinātās rotas ir brīvākas, mīkstākas, – atklāj Vineta.
Savus darbiņus viņa ievieto draugiem.lv galerijās, un nereti tie uzrunā interesentes. Vineta Grudule turpina: – Pa draugam, pret nelielu ziedojumu darbiņus, ja kādam iepatikušies, atdāvinu. Žēl jau atdot, katram darbiņam tomēr sanāk mazliet pieķerties. Tāpēc labāk pakrāju vairāk, lai pastāv un kādu laiku ir kā paraudziņam. Tad vismaz vairs nav žēl atdāvināt. Tāpat esmu darinājusi rotu komplektus uz svētkiem – draudzenei uzdāvināju kaklarotas un auskariņu komplektu. Šķiet, ka patika. Konkrētam cilvēkam jau piedomā, kādai rotiņai vajadzētu būt, vai būs viņa gaumē.
Redzot, cik ārkārtīgi smalks darbs ielikts rotu darināšanā, Vineta atzīst, ka pērļošana ir zināma slodze acīm, tāpat nemitīgi jāskaita līdzi, lai sanāktu pērlīšu raksts pēc shēmas. Taču vidēji viena grezna kaklarota top dienas, divu laikā. – Man tā ir gan atslodze, gan darbs reizē. Ja apnīk pērļot, tad patamborēju vai paadu. Nevar visu laiku vienu un to pašu – apnīk. Vajag pārslēgties. Tādā ziņā labi, ka rokdarbu ir tik daudz un tie ir dažādi. Vasarā tieši vairāk pērļoju, jo ir garie, gaišie vakari, kad vieglāk strādāt. Ziemā tamborēju sedziņas, paliktnīšus apakštasītēm, adu. Ja paliek dzija pāri, tad satamborēju mazos kniksīšus – paliktnīšus vai olu „trauciņus".
Mammas iemācīto šūšanu Vineta liek lietā, ja pašai vai tuviniekiem nepieciešams kaut ko apģērbam pielabot, atšūt bikšu galus. Vēl brīvā brīdī patīk sēņot, ziemai top dažādi labumi burciņās.
Tāpat uzradusies jauna slimība – orhidejas. Vineta skaidro: – Visi podiņi man ir sadāvināti, jākopj ir. Šobrīd ir septiņas orhidejas, bet sāk jau gribēties vairāk – laikam piemetusies orhideju slimība. Neko īpašu jau to kopšanā nevajag. Podiņu iegremdē ūdenī, kurā pievienots šķidrais orhideju mēslojums, papildus caur lapiņām to vajag arī uzsmidzināt virsū. Katrā ziņā man orhidejas aug un zied labi. Tikai viena „nosala" pie vēdlodziņa, jo, kā izrādās, orhidejām nedrīkst būt zemāka temperatūra par +5 grādiem.
Arī ikdienas darbā Vinetai Grudulei noder zaļie un rūpīgie pirkstiņi – viņa strādā AS „Latvijas valsts meži" „Sēklas un stādi" sēklkopības iecirknī.
– Kad vecāki pārcēlās uz Jaunkalsnavu, tieši tika celta siltumnīca. Aizgāju painteresēties par darba iespējām, un mani pieņēma darbā. Teica, ka ar sērkociņiem būs jāstrādā. Īsti nesapratu. Iedeva zarus rokā – un tik jāpotē. Kā pamēģināju, tā lieta aizgāja. Deviņas sezonas nostrādāju kokaudzētavā ar dekoratīvajiem augiem. Tālāk konkursa kārtā izvirzīja uz pastāvīgu darbu. Man kā reiz patīk tāda praktiska darbošanās, jo rokas jau nestāv klēpī mierīgi – pirksti niez, – joko Vineta.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px