Vasaras otrajā pusē dārzos citus ziedus nomaina lielākas un mazākas, greznākas, cita par citu košākas dālijas, kas acis priecē ne tikai pašai audzētājai, bet arī ikvienam, kas tām dodas garām. Tās savu greznību rāda līdz pat pirmajām salnām. Senākā literatūrā dālijas tiek sauktas arī par ģeorģīnēm.
– Salnas šogad vēl nav bijušas, tāpēc par dālijām, kuras šobrīd nav noziedējušas, vēl var no sirds priecāties, – norāda dāliju audzētāja Ruta Bramane.
Rutai īpaša mīlestība pret šiem ziediem ir jau daudzus gadus.
– Ziedi ir mana sirdslieta jau sen. Vēl strādājot Madonas slimnīcā, bieži kolēģes stāstīja par puķēm, kas aug viņu dobēs. Jau tad man pakāpeniski radās interese. Pirms aptuveni desmit gadiem atnācu dzīvot uz Mārcienu, kur pašai bija lielāks zemesgabals, kurā varēju arī pati stādīt to, ko sirds kāro. Tajā laikā manu sirdi iekaroja dālijas, – atceras Ruta Bramane. – Mainījos ar kolēģēm, kaimiņienēm, paziņām. Arī internetā meklēju dāliju gumus. Tā mana dāliju kolekcija ir izaugusi līdz vairāk nekā septiņdesmit dažādām šķirnēm.
Ruta norāda – lai gan dālijām nav ierīkota kāda atsevišķa dobe, bet tās aug tīruma vagās, audzēšana ir sarežģīts darbs un prasa ieguldījumus.
– Jebkura puķe, lai tā krāšņi ziedētu un priecētu, prasa darbu. Man tās aug vagās, kur pavasarī sastādu. Pēc salnām, jo dālijas ir ļoti jutīgas, tām lakstus nogriežu. Sausā un saulainā dienā gumus izroku un ļauju apžūt, pēc tam tos glabāju pagrabā. Aukstākās ziemās sasedzu, lai neizsalst. Pavasarī gumi atkal tiek dalīti un modināti. Norakšana un stādīšana ir smags darbs, tāpēc priecājos, ka ir atsaucīgi cilvēki, kas šajā darbā man palīdz. Tāpat ziedi prasa arī mīlestību. Kad tās aug un zied, vienmēr tās noglāstu un priecājos. Dālijas ir mana sirdslieta, lai arī kādam varētu likties – kam to vajag, varbūt labāk dārzā būtu vairāk kartupeļu iestādījusi, es bez ziediem nevaru. Un ir gandarījums, ka tie priecē arī citus pagasta iedzīvotājus. Tāpēc vienmēr laipni gumus piedāvāju visiem interesentiem. Aicinu atzīmēt vēlamās šķirnes, un pavasarī, kad gumi tiek dalīti, tos var saņemt un stādīt savā dārzā. Zeme tiek cītīgi mēslota, līdz ar to gumi ir lieli un veselīgi, un pateicībā dālijas priecē ar bagātīgu ziedēšanu. Gadās visādi, citreiz pavasarī kāds gums ir izžuvis, gājis bojā. Tā mēdz būt diezgan bieži. Pozitīvi tas, ka, salīdzinot ar lilijām vai tulpēm, gumi neinteresē peles un žurkas. Gribas papildināt kolekciju vēl un vēl, bet diemžēl darbs jāiegulda liels, taču varēšana paliek mazāka. Cik varēšu, tik priecēšu sevi un citus, – pastāsta Ruta.
Starp kartupeļiem un citiem dārzeņiem vagās greznojas jaunākas un senākas šķirnes visdažādākajās krāsās un formās. Dāliju bagātībā ir šķirnes, kuras ierindojušās Rutas favorītu sarakstā.
– No visām dālijām, kas aug manā dārzā, divas man ir īpaši mīļas. Jāatzīst, ka šķirņu nosaukumus es neatceros (ceru, ka ar laiku manā īpašumā būs katalogs ar nosaukumiem), bet atceros tās pēc izskata. Otro gadu starp citām aug tumši, tumši bordo krāsas lielziedu dālija. No attāluma tā šķiet pat melna. Kopš bērnības atminos vairākas šķirnes, bet tolaik nebija tāda bagātība, pieejamība. Šobrīd nespēj vien izvēlēties no piedāvājuma. Manu kolekciju papildina arī vedeklas, atrodot un uzdāvinot šķirnes, kādu man vēl nav, – priecājas Ruta Bramane.
Kā pastāsta Ruta, šāgada laik-apstākļi ir ietekmējuši dāliju augšanu.
– Šogad dālijas ir izziedējušas vēlāk, bet tas nemaz nav slikti. Tās ilgāk priecē ar saviem ziediem. Protams, viss ir atkarīgs arī no šķirnes iezīmēm, ir agrākas, ir vēlākas. Daudzas jau paspējušas noziedēt, citas vēl nav uzziedējušas. Tuvākajās dienās jau sola salnas, pēc tām dālijas zaudē savu skaistumu. Ir dālijas, kuras rudenī var nerakt ārā un tās pārziemo. Ziedi tām ir mazāki, bet arī ļoti skaisti. Tāpat ir dālijas, kuras stāv vāzē, ir arī tādas, kuras labāk vāzē nelikt, jo tās neglabājas. Bet jebkurā gadījumā visilgāk par tām var priecāties dārzā, – pasmaida Ruta.
Aizvadītajā nedēļā Ruta savas dālijas parādīja arī citiem Mārcienas pagasta iedzīvotājiem, izliekot apskatei pagasta pārvaldes zālē.
– Izstādē varēja aplūkot 72 dāliju šķirnes. Daudzas no tām apmeklētāji redzēja pirmo reizi. Priecājos, ka bija interese un pat sajūsma. Dzirdēju tik daudz jauku atzinības vārdu. Ar labajām lietām ir jādalās, – pārliecību pauž Ruta Bramane.
18.09.2020.