Nāk te visādi – un pēc tam sudraba karotītes vairs nevar atrast… (Saimnieces nopūta.)
Nopietni
zinātniski pētījumi apgalvo, ka cilvēki visbiežāk pazaudē cimdus, naudu
un karotītes. Karotītes ir arī iekārots „suvenīrs". Kad pēc Napoleona
krišanas Vīnē sabrauca Eiropas valstu valdnieki, pēc grandiozās elitārās
kongresa atklāšanas balles trūka… 3000 karotīšu.
Senais cilvēks ūdeni pasmēla ar sauju, tās formu atgādināja arī pirmie smeļamie – gliemežvāki, lielo riekstu čaulas. Kaut ko līdzīgu karotei – no apdedzināta māla veidotu apaļu kausiņu ar rokturi – sāka lietot III gs. Vēlāk tos gatavoja no kaula, dzīvnieku ragiem, koka. Senajā Grieķijā un Romā gan jau pazina bronzas un sudraba karotes, tās lietoja virtuvē un ēdienu servēšanai galdā, nevis kā galda piederumus – no bļodas ēda ar rokām, lai „izķeksētu" gabaliņus, lietoja maizi. 1295. gadā pirmo reizi rakstiski pieminētas sudraba un zelta karotes. Viduslaikos dzima tradīcija jaundzimušajam dāvināt sudraba vai zelta karotīti. Karaļi un augstmaņi karotes zeltīja – valdīja uzskats, ka zelts neitralizē indes. Galda piederumi bija individuālai lietošanai, ciemos bija pieņemts iet ar savu komplektu. 14. gs. pāvests norādīja, ka ticīgajiem dievgaldā vīnā izmērcētā maize jāpasniedz karotē. 16. gs. kā dāvana kristiešu svētkos populāras kļuva tā saucamās apustuļu karotes ar 12 Jēzus mācekļu attēliem. Vēl 17. gs. karoti turēja nevis pirkstos, bet saujā, tādēļ tās kāts bija īss, masīvāks, ieapaļš, bet tad karotes forma mainījās, kausiņš kļuva elipsveida, kāts – plakans. Baroka laikā kāts kļuva garāks, liekas, grezno žabo apkakļu un plato piedurkņu dēļ. 18. gs. populāra kļuva ķīniešu kultūra, arī tēja – parādījās tējkarotes, vēlāk arī mazliet mazākās kafijas karotes. Ap 1760. gadu karote ieguva savu tagadējo formu, ar mazliet smailāku kausiņa priekšējo daļu. Vēlāk galda piederumu ražošanā sāka izmatot jaunus materiālus: 1825. gadā vācietis E. Geitners atvēra fabriku, kurā sāka ražot vara, niķeļa un cinka sakausējumu, kas latviešu valodā ieguva nosaukumu „jaunsudrabs", 19. gs. modē nāca tolaik par zeltu dārgākais alumīnijs, bet 20. gs. –
nerūsējošais tērauds. Viens no populārākajiem Krievijas suvenīriem ir lakotās koka karotes. Senāk tādas kāzās dāvināja jaunajai sievai, un, gaidot mazuli, viņa karoti meta pāri plecam: ja tā nokrita ar kausiņu uz augšu – gaidāma meitene, ja otrādi – zēns.
Karoti lieto arī kultūrās, kuras ēšanai izmanto kociņus, un arī tādas, kur pamatā ēd ar rokām, un tā cilvēku pavada visu mūžu. Tās saiti ar cilvēku lieliski raksturo teiciens „nolikt karoti" (to lieto ne tikai latviešu valodā).
31.05.2019.