Atšķirībā no Ziemassvētkiem, adventa kalendārs ir samērā jauna tradīcija, kas aizsākusies XIX gs. Kalendāram bija bērniem jāīsina un jāpadara priecīgāks svētku gaidīšanas laiks. Pirmie paštaisītie adventa kalendāri dzima ap 1851. gadu, kad protestantu ģimenes sāka adventa laikā pie sienas ik dienu piekārt pa vienam attēlam ar reliģisku sižetu.
Apmēram tajā pašā laikā vecāki sāka uz sienas vai durvīm ar krītu uzvilkt 24 svītras; bērni drīkstēja katru dienu vienu nodzēst. Adventa vainagā dienu skaitīšanai bija paredzētas 24 sveces. Adventa kalendārs vispirms radās Ziemeļvācijas luterticīgajos apgabalos, bet pamazām ieviesās arī citās zemēs un konfesijās. Katoļu bērni, piemēram, katru dienu lika silītē pa vienam salmiņam, lai jaunpiedzimušajam Jēzum būtu mīkstāka guļa.
Pirmo iespiesto adventa kalendāru 1902. gadā pārdeva evaņģēliskā grāmatu tirgotava „Frīdrihs Trimplers". Tas bija pulkstenis ar 12 cipariem; 1922. gadā tas ieguva nākamos 12, nu jau pulkstenī bija 24 lauciņi. Minhenes izdevējs un mācītāja dēls Gerhards Langs 1903. gadā izdeva adventa kalendāru, kura veidošanā bija jāiesaistās arī pašiem bērniem: no papīra loksnes ar 24 Ziemassvētku attēliem katru dienu bija jāizgriež viens un jāpielīmē uz kartona loksnes ar iezīmētiem 24 laukumiņiem. Gadu vēlāk laikrakstam „Stuttgarter Neue Tageblatt" adventa kalendārs, svētkiem tuvojoties, jau bija kā pielikums katram eksemplāram. Langs izveidoja arī tā saucamo Kristusbērna māju, ko varēja piepildīt ar šokolādi. Katru dienu bērni varēja izņemt pa vienam šokolādes gabaliņam. Šī ideja viņam radās tādēļ, ka, viņam mazam esot, māte laikā pirms Ziemassvētkiem kartona loksnei piešuva 24 cepumus, un zēns katru dienu drīkstēja nogriezt un apēst vienu. Adventa kalendāri ar atveramām durtiņām pārdošanā parādījās ap 1920. gadu. Pirmais Eiropā šodien tik iecienītais adventa kalendārs ar šokolādes tāfelītēm durtiņās parādījās 1958. gadā. Ar laiku kalendāra attēli pārveidojās un vairs nebija tikai reliģiski – atverot durtiņas, parādījās gan pasaku, gan multfilmu varoņi, kaut gan kristīgie motīvi vēl arvien ir populāri. Kā dekoratīvu elementu liela izmēra adventa kalendārus, sevišķi Vācijā, var sastapt tik populārajos Ziemassvētku tirdziņos, tur tie tiešām sasniedz XXL lielumu. Katru dienu ar speciālu uzvedumu, kurā, protams, piedalās Ziemassvētku vecītis, eņģeļi un citi atbilstoši tēli, tiek atvērtas vienas durvis. Vācijā šādos tirdziņos liela izmēra kalendāru lomu spēlē arī viduslaiku celtnes ar slēģiem pie logiem, piemēram, seni rātsnami (logus var arī vienkārši izgaismot). Viens no kalendāra paveidiem ir aukla ar tai piesietiem 24 maisiņiem ar dāvaniņām – sevišķi populāri tādi ir Skandināvijas valstīs.
13.12.2019.