Lubānas novadā kādā klusā meža malas ielokā – "Lucjāņos" – katru gadu uzzied ap 600 šķirņu dālijas. Tādu skaistumu nu jau 20 gadu aprūpē un pārzina Aija Zemīte. Ciemojoties pie puķu audzētājas Aijas Zemītes, sapratu, ka dālijas ir ne tikai viņas vaļasprieks, bet arī mīlestība. Paraugoties uz apkārtni, ieraudzīju dāliju paradīzi, no kuras strāvo kolekcionāres dāsnā sirds un smalkā dvēsele.
Pirmā iepazīšanās ar šo puķi bijusi teorētiska. Aija izlasījusi žurnālā "Dārzs un Drava" Lediņa kunga sludinājumu, ka pārdod dāliju gumus, kā arī ieteikumu pieprasīt šķirnes no kataloga.
– Aizsūtīju viņam pieprasījumu, ka vēlos iegādāties kādas 15 šķirnes. Kopš tā laika pamazām vien manā kolekcijā ir nonākušas dažādas dāliju šķirnes. Sāku meklēt katalogus, tikos un sarakstījos ar dāliju audzētājiem, ar kuriem kontaktējos joprojām – pērku un mainu dažādas šķirnes, – pastāsta "Lucjāņu" saimniece.
Aijai Zemītei ir vairāk nekā 600 dāliju šķirņu, un ziedēšana atkarīga no laika apstākļiem. Audzētāja zina no galvas gandrīz visu dāliju šķirņu nosaukumus, tikai retu reizi jāpalūkojas uz uzraksta plāksnīti vai jāieskatās žurnālā. Par katru šķirni Aijai ir savs stāsts. Apskatoties viņas žurnālu, tajā var atrast katru interesējošo šķirni, aplūkot fotogrāfiju, uzzināt zieda diametru un cera augstumu. Viņa centusies savākt un saglabāt vienuviet visu iespējamo informāciju par dālijām, to audzētājiem. Aijai ir sakari gandrīz ar visiem dāliju audzētājiem Latvijā – Aivaru Baroniņu, Ainu Igauni, Viesturu Martinsonu, Elgu Šmiti, Ligitu Paeglīti un daudziem citiem.
Aija Zemīte sevi uzskata par kolekcionāri, viņas kolekcijai raksturīgas Latvijā selekcionētās šķirnes.
Kad sirdssāpes par vasaras nogales krāšņāko dāliju dobi rītā pēc salnas rimušas, dāliju audzētājai sākas atbildīgākais uzdevums – jāsaglabā gumos snaudošā dzīvība līdz pavasarim.
Dālijas jāizrok apmēram nedēļu pēc pirmajām salnām, labāk to darīt saulainā dienā, tad vieglāk nopurināt zemi. Stublājus nogriež 25 cm virs zemes, notīra pielipušo augsni, pārējo noskalo ar ūdens strūklu. Pēc mazgāšanas dāliju gumiem saīsina garās saknes. Lai gumus būtu ērtāk kodināt un glabāt, kā arī lai pavairotu stādmateriālu pavasarim, gumus ar asu nazi vai šķērēm sadala. Jāraugās, lai katrai daļai būtu pumpuri, no kuriem nākamgad attīstīsies dāliju dzinumi. Griezuma vietas apstrādā ar ogli.
– Dāliju gumus glabāju pēc senas metodes. Mežā saplūcu balto sfagnu sūnu, izklāju kastēs un lieku dālijas citu pie citas. Pa virsu vēl nokaisu trihodermīnu, tad atkal visu nosedzu ar sūnām. Tā gumi glabājas līdz martam, – atklāj Aija.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 20.09.2008.
Autore: ILVIJA KRĒSLIŅA
AUTORES foto