Porcelāna dzimtene ir Ķīna, kur to radīja 9. gadsimtā. Tā iegūšana prasīja ilgus eksperimentus, meklējot īsto mālu sastāvu un attiecības, tāpēc izstrādāto ražošanas tehnoloģiju glabāja kā valsts noslēpumu. Porcelāna izstrādājumi bija dārgi, tos varēja atļauties tikai augstākie slāņi. Sākot ar 13. gadsimtu, Ķīnas porcelāns pa dažādiem ceļiem nonāca Eiropā. Baroka un rokoko laikmetā tas bija viens no iekārojamākajiem Tālo Austrumu objektiem, ko, protams, varēja atļauties tikai pietiekami bagāti cilvēki. Mēģinājumi ražot porcelānu Eiropā ilgu laiku bija nesekmīgi.
Alķīmiķis Johans Fridrihs Betgers jaunībā lielījās, ka esot atklājis alķīmiķu sapni – „filozofisko akmeni" – un tagad bez pūlēm spējot jebkuru vielu pārvērst zeltā. Izlielījās – un nonāca aiz atslēgas: mūžīgos parādos dzīvojošais Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis Augusts II Stiprais pavēlēja viņu neizlaist brīvībā, kamēr „lielais meistars" nebūs nodemonstrējis savu māku. Matemātiķim un fiziķim Erenfridam Valteram fon Čirhauzam, lielam ķīniešu porcelāna retumu cienītājam, kūrfirsts uzdeva sekot līdzi zelta ieguves procesam. Pēc kāda laika gan novērotājam, gan kūrfirstam kļuva skaidrs, ka kāroto dzelteno metālu viņi tā arī neieraudzīs; stāsta, ka kūrfirsts jau bijis gatavs neveiksmīgo alķīmiķi sodīt ar nāvi, bet Čirnhauzs viņu atrunājis – sak', varbūt no Betgera tomēr būs kāds labums. Un tiešām, abiem izdevās iegūt „balto zeltu" – porcelānu. 1709. gadā, pēc ārkārtīgi daudziem eksperimentiem ar dažādiem māliem un dažādām to apdedzināšanas temperatūrām, ķīniešu noslēpums tika atklāts. Beidzot eiropieši bija spējuši „aizrakties" līdz ķīniešu rūpīgi glabātajam porcelāna izgatavošanas noslēpumam.
1710. gada 23. janvārī kūrfirsts izdeva dekrētu par tagad tik slavenās Meisenes porcelāna manufaktūras dibināšanu. Jaunā pasākuma panākumi pārspēja visas cerības. Drīz sākās Meisenes porcelāna, kas vienā rāvienā kļuva par Eiropas augstākās sabiedrības bagātības un izsmalcinātības simbolu, īsts uzvaras gājiens. Meisenes rūpnīca strādā vēl šodien, tās firmas zīme ir divi sakrustoti zili zobeni. Meisenē atrodas arī bagātīgs porcelāna muzejs, bagātīgu un greznu dekoratīvo porcelāna izstrādājumu kolekciju var aplūkot arī Drēzdenes Cvingerā.
Porcelānu ražo arī Latvijā. Kādreiz slavenās Kuzņecova (dibināta 1841. gadā) un Jesena (1865. gadā) porcelāna fabrikas vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvoja abus pasaules karus un padomju laikā darbojās ar nosaukumu „Rīgas porcelāna un fajansa fabrika", vēlāk – AS „Rīgas porcelāns" bankrotēja. Tagad Latvijā porcelānu ražo tikai mazā SIA „Piebalgas porcelāna fabrika".
14.12.2018.