Pirmais braucamais ar dzinēju pa Parīzi pārvietojās 1770. gadā. Tam bija trīs riteņi, masīva koka platforma, uz kuras sēdēja vadītājs. Tā konstruktors Nikolā Žozefs Kunjo to bija iecerējis armijas vajadzībām – kā lielgabalu vilcēju un ložu pārvadātāju.
Viņam nebija citu paraugu, kā vien zirgu pajūgi, tāpēc arī viņš dzinēju („vilcēju") un tvaika katlu novietoja braucamā priekšā, uz priekšējā riteņa. Braucamais bija pietiekami neveikls, lai ietriektos vārtu stabā; tvaika katls eksplodēja ar troksni, ko (kā rakstīja avīzes) „dzirdēja visa Parīze". Vēlākie mēģinājumi radīt tvaika mašīnu dzītus omnibusus pasažieru pārvadāšanai nebija pārāk veiksmīgi – arī slikto ceļu dēļ, un tvaika dzinējs „pārvācās" uz piemērotāku vietu – dzelzceļa sliedēm.
19. gs. beigās konstruktori izveidoja ar gāzi darbināmus iekšdedzes dzinējus. Inženieriem Karlam Bencam un Gotlībam Daimleram radās ideja dzinēju atbrīvot no gāzes caurules, dedzināšanai izmantojot benzīna tvaikus. Nu jau atlika tikai viens solis līdz dzinēja „uzsēdināšanai" uz riteņiem. Pirmais savu automobili (tam bija tikai trīs riteņi) 1886. gada 29. janvārī patentēja Bencs. Daimlers jauno dzinēju starp sēdekļiem iebūvēja greznā ekipāžā un 1886. gada 8. martā devās pirmajā braucienā. Benzīnu dzinējam nācās iegādāties aptiekās, kur to pārdeva kā traipu tīrīšanas līdzekli. Automobilis attīstīja 12 km/h lielu ātrumu; pilsētas policijas priekšniekam tas nepatika, un viņš aizliedza Daimlera auto pārvietoties pa pilsētu. Konstruktors dzinēju iebūvēja motorlaivā; pret to policistam iebildumu nebija, jo „uz ūdens var mierīgi nogaidīt, kamēr viņš ar savu smirdīgo kasti uzsprāgs gaisā". Konflikti ar policiju bija arī Bencam – Bādenes lielhercogistē braukšana „ar elementāru spēku" vispār bija aizliegta. Pieprasījuma pēc automobiļiem nebija – bagātie lepojās ar elegantām ekipāžām un skaistiem zirgiem, nabagie gāja kājām. Arī Parīzes vispasaules izstādē abu konstrukcijas neizraisīja sensāciju, tomēr atradās daži desmiti pircēju, izdevās noslēgt dažus izdevīgus līgumus par auto ražošanu. 1894. gadā notika pirmās autosacīkstes Parīze-Ruāna. Piedalījās 102 visdažādākās pašgājējas ekipāžas, pat tādas, kuras darbināja uzvelkama atspere. Finišu sasniedza tikai 15 – visi ar benzīna dzinējiem, labākie bija divi Daimlera automobiļi.
1896. gada Parīzes (nu jau automobiļu) izstādes slēgšanas pasākumā izskanēja tosts par dienu, kad auto sasniegs 60 km/h ātrumu. Pazīstamais auto konstruktors Levasers norūca: „Mūžīgi atradīsies kāds, kas ar muļķīgiem pareģojumiem bojās visu svinīgumu!" Līdz dienai, kad amerikāņa Harija Gabeliča mašīna ar turbodzinēju pārsniedza 1000 km/h, bija jāgaida tikai 74 gadi…
28.12.2018.