Daira Drozdova kopš septembra strādā Sarkaņu Amatu skolā, kur vada aušanas nodarbības. Aušana viņu interesējusi un aizrāvusi kopš bērnības. Studējot Jelgavā, paralēli mācībām bija iespēja apgūt audējas dekoratores profesiju.
Kādu dzīves posmu aušana bija aizmirsta, bet dažādu apstākļu sakritības dēļ pirms vairākiem gadiem Daira Drozdova atkal pie tās atgriezās.
– Esmu augusi un ilgu laiku dzīvojusi Krimuldā. Uz pastāvīgu dzīvi Sarkaņos kopā ar ģimeni pārcēlāmies 1994. gadā. Ar aušanu iepazinos agrā bērnībā, kad redzēju, kā to dara krusttēva sievas mamma. Viņa auda lupatdeķīšus. Krimuldā bija aktīvs audēju pulciņš. Tur es redzēju, kā tiek sietas nītis, apstrādātas noaustās segas, – pastāsta Daira Drozdova. – Kad studēju Jelgavā, paralēli tam bija iespēja apgūt aušanas mākslu, un šo iespēju izmantoju. Mācījos teoriju, audu dvielīšus un svārkus. Ieguvu diplomu kā tekstilmāksliniece.
Dairas vīramāte bija Tautas daiļamata meistare. Kā atzīst Daira Drozdova: – Viņas aušanas līmenim nevarēju tikt līdzi, bet gadījās reizes, kad man bija iespēja viņas vietā Krimuldā aušanas pulciņā aust galdsedziņas. Kad atnācām dzīvot uz Sarkaņiem, diemžēl aušanai vairs neatlika laika, jo bija darbs saimniecībā, bija nepieciešams atjaunot māju. Arī vīramātei ilgstoši nebija iespējas izmantot stelles. Tikai savas dzīves pēdējos gados viņa atsāka aust dvieļus. Bija palicis viens nepabeigts dvielis, un tā es nolēmu atkal mēģināt aust. Tas man lika atcerēties reiz mācīto gan teorētiski, gan praktiski. Biju priecīga, ka izdevās darbu pabeigt, un atkal vēlējos turpināt aust.
Pēc Dairas Drozdovas domām, aušana ir brīnišķīgs relaksācijas veids, īpaši pēc aizņemtās ikdienas darbiem.
– Ikdienā nodarbojos ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu un ekonomikas pakalpojumu projektu sagatavošanu uzņēmumu vajadzībām iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā. Strādāju arī savā saimniecībā, kur tiek audzēti gaļas lopi. Aušana liek aizmirst saspringto darbu, nomierina, – uzsver Daira.
Amatu skolas prieks un lepnums ir Viļumsona stelles. Tās ir aptuveni simt gadu vecas.
Stāsta Daira: – Aušana ar šīm stellēm ir vienkārša. Ir tikai viena pamina, bet viss noslēpums ir perfokartēs, un stelles pašas zina, kas tām jādara. Audējas uzdevums ir uztaisīt šo karti ar rakstu. Pirms kāda laika uz Amatu skolu mācīties aust ar Viļumsona stellēm mani uzaicināja Inese Mailīte. Šīs stelles mani aizrauj ar rakstu daudzveidību, darbu lielo izmēru. Nu jau pavisam drīz arī man pašai mājās tādas būs. Šobrīd tās tiek restaurētas.
Strādājot Amatu skolā, Daira Drozdova ir patīkami pārsteigta par lielo interesi par aušanu, tāpēc skolā nu jau ir iespējams apgūt ne tikai praktisko darbošanos, bet arī teoriju.
– Kopš septembra uzsāku trīs gadu mācības Rīgas Tautas lietišķās mākslas studijā „Rota", kur apgūstu aušanas gudrības teorijā un praksē. Reizi mēnesī organizēju teorētiskos kursus Amatu skolas dalībniecēm, kuras jau auž, un reizi mēnesī – tām, kuras tikai vēl grasās uzsākt aust. Katra diena, ko es pavadu mācībās, ir neizsakāmi vērtīga, jo iemācos daudz jauna un ar savām zināšanām ir iespēja dalīties Sarkaņos. Sevi pilnveidot cenšos, apmeklējot arī dažādas izstādes. Pavisam nesen biju Somijā, kur norisinājās tautas lietišķās mākslas gadatirgus. Tā bija vērtīga pieredze, jo varēja aplūkot visdažādākos rokdarbus, kaut gan vislielāko uzmanību pievērsu visam, kas saistīts ar aušanu, – atzīst Daira Drozdova. – Uzsākot teorētiskās apmācības, biju patīkami pārsteigta par lielo interesi no austgribētājām. Pozitīvi ir arī tas, ka interese ir ne tikai mūsu pagasta meitenēm, bet brauc arī no citām vietām. Amatu skolā ir iespējams aust uz septiņām stellēm, bet atzīšu, ka to joprojām trūkst, jo gribētāju mācīties aust ir daudz vairāk. Patīkami, ka šī nodarbe tik ļoti aizrauj, ka parādās interese iegādāties stelles, lai varētu aust arī mājās. Manuprāt, katrai pašu darinātai lietai ir pievienotā vērtība, prieks par paveikto. Protams, tiek izmantoti arī dabiski materiāli, piemēram, aušanai – vilnas dzija. Ļoti populāri ir aust arī lupatu grīdceliņus. Tajos var izmantot jebkuru nolietoto apģērba gabalu, tas tikai jāsagriež strēmelēs. Šis ir veids, kā lietām dot otro dzīvi, un arī galarezultāts ir skaists. Mums šie grīdceliņi ir spilgtākās krāsās, košāki, Somijā tie top piezemētos toņos – balts, melns, pelēks. Izstādē manīju daudz lupatu celiņu, tāpēc domāju, ka tie ir pieprasīti ne tikai pie mums, bet arī citur pasaulē.
Starp ikdienas darbiem un aušanu Dairai Drozdovai tuvas arī citas nodarbes: – Man ļoti patīk ceļot. Nesen kopā ar vīru devos uz Stokholmu. Ziemā cenšamies aizbraukt uz kalniem. Dziedu vokālajā ansamblī „Rondo", bet, ja ir laiks, dodos dziedāt Cesvaines korī. Šogad piedalījos arī Dziesmu svētkos, kas sniedza brīnišķīgas emocijas un piepildījumu. Un vakaros cenšos aust arī mājās. Bez šīs nodarbes ikdienu nespēju iedomāties.
07.12.2018.