Mārcienas pagasta „Celmiņos” saimnieko VALENTĪNA DĀBOLIŅA — viņas aizraušanās ir dažādu tējas zāļu vākšana, no kurām vēlāk tiek gatavotas gardas, aromātiskas un veselībai noderīgas tējas. Katram augam ir sava nozīme, un gadu gaitā Valentīna ir atradusi to īsto pielietojumu.
– Ar ārstniecības augiem esmu pazīstama jau kopš bērnības – mana vecmamma ļoti labi tos pazina. Es pati nāku no Rēzeknes puses, agrākā Bērzgales pagasta. Visu laiku mana ģimene ir bijusi tuva dabai, esmu uzaugusi ļoti tuvu mežam – tētis bija mežsargs, mamma nodarbojās ar biškopību, un tā daba arī man kļuva sirdij tuva. Kad mācījos Rīgas Medicīnas institūtā (tagadējā Rīgas Stradiņa universitāte), arī tur bija jāiepazīstas ar ārstniecības augiem. Devāmies uz nometnēm šos augus pētīt, ieskaitēs pasniedzējs atzīmēja vienu kvadrātmetru lielu laukumu, un mums bija jāatpazīst augi. Tad procentuāli tika aprēķināts, vai students ir nokārtojis šo ieskaiti vai nav. Vairāk šai nodarbei varēju pievērsties tieši tad, kad beidzu aktīvās darba gaitas un iegādājos lauku īpašumu, kur atkal sastapos ar mežu – tas atrodas man visapkārt. Tā arī sāku pastiprināti vākt tējas augus un gatavot tējas, – stāsta „Celmiņu" saimniece Valentīna Dāboliņa.
Aptiekās nopērkamās tējas, kā saka pati Valentīna, ir veselībai labas un ārstnieciskas, taču nav garšīgas, turpretim viņas ievāktās tējas ir ne tikai vērtīgas, bet arī gardas. To Valentīna panāk, liekot lietā gan gadu gaitā iegūtās zināšanas, gan aizraušanos ar smaržu pasauli. Visas tējas, ko Valentīna gatavo, viņa vispirms nogaršo pati un tikai tad to gatavo citiem.
– Atbildes uz jautājumu, kādas tējas zāles es visbiežāk lieku tējās, īsti nebūs, jo tēju pielietošanas lauks ir tik plašs. Es izmantoju apmēram piecdesmit ārstniecības augus, kas nenozīmē, ka visiem tā būtu jādara. Domāju, ka cilvēki Latvijā pietiekami labi pazīst mūsu valstī pieejamos augus. Daudz informācijas ir iegūstams arī internetā, tomēr ne visam vajadzētu simtprocentīgi ticēt. Ja rodas šaubas vai pretrunas, var sazināties ar mani un painteresēties par neskaidrībām. Es ļoti labprāt atbildu uz telefona zvaniem un dodu padomus. Ar savām zināšanām neskopojos – gluži pretēji – uzskatu, ka ar tām ir jādalās, tieši tāpat, kā ar maizi. Pie manis var braukt arī ekskursijās apskatīt puķu dobes, kuras esmu iekārtojusi tā, lai katrā atrodas kāds ārstniecības augs. Izrādu savas mājas, apkārtni. Manām mājām ir ap simts gadu, vai pat mazliet vairāk, un ir saglabājušies stāsti, kādiem kokiem jābūt katrā senā mājā.
Mana tēja ir netipiska, un daudziem tā negaršo – es vislabāk dzeru vērmeļu tēju. Daudziem tā nepatīk sava rūgtuma dēļ, bet man mazliet patīk mistika – vērmeļu tēja attīra gan fiziski, gan garīgi, gan emocionāli un arī medicīniski, – atklāj Valentīna.
Tā kā pie viņas mājām blakus atrodas gan pļava, gan mežs, tā ir īstā vieta, kur Valentīna smeļas mieru, sakārto domas un ievāc labumus tējām, kas pēc tam palīdz arī ķermenim un garam. Valentīna no sirds iesaka izmantot cilvēkiem iespēju atrasties dabā, mežā un pļavā.
– Mežos šobrīd ir ļoti daudz meža zemeņu, kuras ir savā pilnbriedā, un es iesaku tās lasīt ar visām lapiņām un odziņām. Pēc tam jums būs brīnišķīga tēja, kas noderēs relaksācijai, organisma spēcināšanai, un arī atmiņām par vasaru. Es ārstniecības augus savām tējām izvēlos, skatoties uz to pielietojumu un mazliet pamatojoties uz mistiku, senajām latviešu tautasdziesmām. Tējās parasti lieku vai nu septiņus, vai deviņus augus. Lai tēja gan labi smaržotu, gan garšotu, es tām klāt pievienoju mazliet jasmīna, monardas vai pūķgalves. Tie ir ļoti spēcīgi augi, es parasti kādu no tiem lieku klāt savām tējām. Jāpatur prātā, ka nevajag likt šos augus pārāk daudz – ne vairāk kā 15 līdz 20 % – uzsver Valentīna Dāboliņa.
05.07.2024.