"Sajūt, sajūt mana nāss – smaržo kaut kur ananāss!" (J. Sudrabkalns)
Kad Kolumbs savā otrajā braucienā 1493. gada 4. novembrī sasniedza Gvadelupes salu, vietējie indiāņi viņam pasniedza dāvanu – neredzētu saldu un sulīgu augli. To nogaršojis, Kolumbs sajūsmināts paņēma šo augļu krājumu līdzi atceļā. Tā eiropieši pirmo reizi iepazinās ar brīnišķīgo dienvidu augli ananasu.
Indiāņi ananasus kultivēja jau sen pirms eiropiešu ierašanās. Par konkrētu šī augļa dzimteni domas dalās – min gan Brazīliju, gan Paragvaju un citas Dienvidamerikas valstis; nosaukums, liekas, nācis no Dienvidamerikas guarani valodu grupas: „nana" – auglis. To lietoja pārtikā, ārstniecībā, no tā gatavoja kaut ko līdzīgu vīnam, Karību jūras salās izmantoja arī no auga lapām iegūtas izturīgas šķiedras. Pasaulē ananasu izplatīja portugāļu jūrnieki – pēc dažiem desmitiem gadu tas jau auga Madagaskarā. Ap 1650. gadu pirmie ananasi jau ienācās karaļu un citu Eiropas augstmaņu oranžērijās un bija ekstravagants deserts Francijas karaļa galmā, 18. gs. jau nonāca bagātāko pilsoņu galdos, bet vēl krietnu laiku saglabāja savu ekskluzivitāti, ko veicināja arī tas, ka pilnīgi nogatavojušos augļus ir grūti tālu transportēt. Eiropā vairumā tos sāka ievest 1865. gadā no Azoru salām. Pamazām ananass kļuva par „pasaules pilsoni", un tagad tas aug visos reģionos starp ziemeļu un dienvidu 25. platuma grādiem ar temperatūru 240C-300C, Dienvidāfrikā un Austrālijā pat pie 340C . 1886. gadā ananass no Austrālijas pārcēlās uz Havaju salām, tās kļuva par galveno saldā augļa ražotāju, tur arī sāka ražot pirmos ananasu konservus, 1950. gados tās nomainīja Filipīnas un Taizeme.
Ananass pieder pie bromēliju dzimtas augiem. Tam ir ap 35 cm garš stumbrs un līdz 120 cm garas ērkšķainas lapas, no kurām iegūst izturīgu šķiedru. Katru gadu stumbra galā veidojas no vairāk nekā 100 ziediem sastāvošs čemurs, no kura gada laikā izveidojas priedes čiekuram līdzīgs auglis, kas faktiski ir augļu sakopojums, jo sastāv no kopā saaugušām ogām – augļa mizas „zvīņas" ir atsevišķas ogas. Auglis var būt vairāk nekā 10 kg smags. Lai gan ananass pasaulē aiz banāniem un citrusaugļiem ir tikai trešais iecienītākais, to nereti dēvē par tropu augļu karali. Tas ir ne tikai garšīgs, bet arī satur 49 dažādas mūsu organismam būtiskas uzturvielas, tai skaitā triptofānu un serotīnu, kuru iedarbība uz smadzenēm raisa labu garastāvokli, labsajūtu, atslodzes sajūtu. Tam gan ir liels saharozes daudzums (10-15%), tāpēc var būt riskants diabēta slimniekiem. Lielākie ražotāji ir Taizeme, Kostarika un Brazīlija, pasaules kopraža pārsniedz 20 miljonus tonnu.
22.03.2019.