Ja konjaks atgādina izsmalcinātu Francijas karaļu galminieku, tā brālēns armanjaks varētu asociēties ar brašo, karstasinīgo un nedaudz raupjo musketieri d'Artaņjanu. Arī dzimtene viņiem ir viena – Francijas dienvidu province Gaskoņa.
Armanjaks dzima, pateicoties trīs tautu mākām: romieši jau I gs. p. m. ē. ziemeļos no Pireneju kalniem sāka stādīt vīnogulājus, mežainajā apvidū dzīvojošās gallu ciltis lieliski prata apstrādāt koku – šī māka noderēja mucu izgatavošanai, bet Spāniju iekarojušie arābi Dienvidfrancijas vīndariem ierādīja vīna destilēšanu (pārtvaicēšanu), tā ļaujot iegūt dzērienu ar lielāku alkohola saturu.
Armanjaks neaizsniedz konjaka popularitāti, toties ir Francijas vecākais stiprais alkoholiskais dzēriens – pirmo reizi pieminēts jau 1411. gadā (konjaks – tikai 1549.). Toreiz vīnu, tāpat kā konjaku, ērtākas transportēšanas un holandiešu tirgotāju (tie 16. gs. bija galvenie dzēriena eksportētāji) pieprasījuma dēļ destilēja. Armanjakas novada ozolu meži „dedzinātā vīna" ražotājus nodrošināja gan ar koksni pārtvaices aparātu karsēšanai (attēlā – sens pārtvaices aparāts), gan mucu gatavošanai. Bet apgabala ģeogrāfiskais stāvoklis – bez izejas uz jūru, bet zemes ceļš līdz Baijonas ostai bija apgrūtinošs – tirdzniecību kavēja, tāpēc vēl šodien armanjaks, neraugoties uz savu izcilību, ir mazāk populārs kā konjaks (kaut gan īsti cienītāji prot to novērtēt). Situācija uzlabojās, kad 1830. gadā Baise upe tika pārrakta un kļuva par kuģojamu kanālu – 40 gados dzēriena produkcija pieauga divkārt, tomēr konjaks vēl joprojām stabili notur līdera pozīcijas – tā 2009. gadā konjaku saražoja 120 mlj. pudeļu, bet armanjaku – tikai 6 mlj.
Armanjaku gatavo uz vietējā baltvīna bāzes un iztur ozolkoka mucās. To vairākkārt pārlej citā mucā – no jaunākas uz arvien vecāku, lai dzēriens nesaturētu pārāk daudz tanīna. Novada ozoli dzēriena izturēšanai ir piemērotāki kā cita reģiona koki; mucām paredzētos dēļus gan vispirms atklātā vietā piecus gadus „norūda". Izturēšanas procesa nobeigumā armanjaku dažreiz pārlej milzīgās 10 000 litru lielās mucās, kur tā nobriešanas process palēninās. Mucas ar dzērienu uzglabā no vietējiem akmeņiem būvētos pagrabos uz zemes. Nobriešanas, nožūšanas un kupāžas (sajaukšanas) procesi ir līdzīgi konjakam, tikai armanjaks lielākajā daļā gadījumu spēj nobriest līdz 40 gadu vecumam, tāpēc to pēc šāda laika posma pārlej stikla kublos vai pudelēs, kur nobriešanas process apstājas, un dzēriens saglabā savu brīnišķīgo aromātu.
22.06.2018.