Septembris aizrit dzejas zīmē; tā arī madoniete ANNA TOMIŅA to uzskata par īpašu mēnesi, kad ne tikai svin savu dzimšanas dienu, bet arī iedvesmojas jaunām dzejas rindām.
Visvairāk dzejā viņu uzrunā dabas ainas, sadzīve, mīlestība, savstarpējās attiecības, taču netrūkst arī dzejoļu par apkārtējām negācijām un – gluži otrādi – ar humoristisku piesitienu. Gan no pašas sievietes, gan viņas dzejoļiem caurstrāvo optimisms, enerģija un gaišs skatījums uz dzīvi.
Lai gan dzeju viņa sāka rakstīt salīdzinoši nesen – pagājušā gada vasarā -, Anna Tomiņa jau paspējusi publicēties kopā ar citiem autoriem divās dzejoļu grāmatiņās – „Dvēselīte tavā plaukstā" un „Noticot sapnim". Jautāta, kad dzejas rindas atnākušas pie viņas pirmo reizi, Anna atbildēja: – Savulaik jau skolā mēdzu uzrakstīt kādu četrrindīti, atceros, man bija ļoti laba latviešu valodas skolotāja. Bet tas bija sen, un pa šiem gadiem rakstīšanai vairs nebiju pievērsusies, kad pēkšņi pagājušā gada jūlijā tapa mans pirmais dzejolis. Jāteic, tie vārdi vienkārši atnāca, nelikās mierā, tāpēc izliku tos kladītē. Pēc tam tā arī aizgāja – atliek ieraudzīt kādu izteiksmīgāku ainu vai prātā pats no sevis iešaujas kāds vārds, kas tālāk tiek apdzejots. Parasti man dzejoļi neļauj gulēt naktī – ceļos, pierakstu melnrakstu kladītē un pēc tam apstrādāju. Katrā cilvēkā kaut kas iekšā sēž, bet jautājums – kad viņam tas iznāk uz āru. Pat radi un draugi brīnās – kas ar mani esot noticis? Smejos, ka atvērusies čakra.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.09.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto