Kopš asociācijas "Lauku ceļotājs" lauku tūrisma maršrutu piedāvājumā ir arī grupu ekskursijas AS "Lazdonas piensaimnieks", sākot ar stāstījumu par piena produktu ražošanu un beidzot ar degustācijas galdu, dzima ideja par senāko laiku piensaimniecības lietu muzeju.
Pamazām ideja tiek īstenota, un AS "Lazdonas piensaimnieks" noliktavas otrajā stāvā ir izvietota ekspozīcija, kas ir aizsākums piensaimniecības lietu muzejam. Apskatei – tik daudzi priekšmeti, kas, iespējams, vēl nesenajā pagātnē lauku mājās tika lietoti. Piemēram, piena nostādināšanas kannas, piena mērkanna, piena separators, dažādas sviesta kuļmucas. Senākie eksponāti ir piena krūze un krējuma pods no 1921. gada, kas atvesti no Rikavas. Redzami arī sviesta svari, siera "Made" formiņas, atslēgas, biedrības "Siera klubs" grāmatas, starp kurām jaunākā – "Pavārdziesma sieram", bet vecākā – "Sierniecība. 30. gadi". Papildinājumam – dzejolis par Lazdonu, mākslinieku plenēra darbi, fotogrāfijas.
Ekskursiju vadītāja Baiba Žuka atklāj, ka par ekskursijām "Lazdonas piensaimniekā", par piensaimniecības priekšmetiem ir ļoti liela interese: – Nemaz necerējām, ka mums būs tik liels apmeklējums. Maijā brauca ļoti daudz skolēnu grupu, dienā bija pat pa trim ekskursijām. Vecāka gadagājuma ļaudis daudzus senos piensaimniecības priekšmetus pazīst, turpretī skolēniem, kuriem nav vecmāmiņas laukos, ir, par ko brīnīties, piemēram, uzzināt, kā no saldā krējuma kuļmucā kādreiz sakūla sviestu vai kā no piena atdalīja saldo krējumu.
Arī pati Baiba Žuka var daudz ko pastāstīt par piena pārstrādes priekšmetiem un pārstrādes procesu: – Mans tētis bija šoferis, brauca ar piena savācējmašīnu, mamma slauca govis, bet es tās ganīju. Pie vecāsmammas laukos vajadzēja arī kult sviestu, un to es kūlu ar separatoru, kāds ir muzejā. Tolaik domāju, kāpēc un par kādiem grēkiem man ir jāgriež tas aparāts, jo ir tik garlaicīgi griezt un griezt, kamēr sviesta kunkulis atdalās. Rokas bija maziņas, ātri nogura, pacietības nebija. Var tikai iedomāties, kādu darbu paveica mammas un vecmammas, lai galdā būtu gardais biezpiens, sviests, siers, krējums. Muzejs top, un ekskursanti ar interesi pēta priekšmetus, ko agrāk lietoja. Par vēlu sākām senlietas vākt. Daudzās lauku mājās vecās lietas izmeta atkritumos vai tās nonāca metāllūžņos, arī tās, kas saistītas ar piena pārstrādi. Tomēr ir vēl saimnieki, kam klētīs vai bēniņos ir priekšmeti, kuriem īstā vieta būtu piensaimniecības muzejā. Tāpēc "Lazdonas piensaimnieka" topošā muzeja papildinājumam tiek gaidīta arī iedzīvotāju atsaucība.
– Ja lauku mājās atrodas kādi nevajadzīgi senāki un neizmantoti piensaimnieku darba piederumi, mājsaimniecības iekārtas krējuma, sviesta gatavošanai, arī dažādi piena trauki, tāpat etiķetes, iepakojums, piena grāmatiņas, piensaimnieku fotogrāfijas, kam tās saglabājušās, atvēliet tās visu apskatei, – AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne aicina atradumus piedāvāt topošajam piensaimniecības muzejam.
Interesanti, ka "Lazdonas piensaimniekam" ir arī sava himna, tās autore ir darbiniece Indra Ramane. Baiba Žuka papildina: – Visiem, kas mūs apciemo, pēc tam, kad ir degustējuši biopienu, sierus, rjaženku, jogurtu, debesmannu "Dzērvenīte", rīsu krējuma krēmu, biezpiena sieriņu ar rozīnēm, iedodam savas himnas vārdus, lai dzied. Dzied latgalieši, kurzemnieki, zemgalieši un vidzemnieki. Atsauksmju grāmatā starp daudzajiem var izlasīt šādu ierakstu: "Patīkami darbinieki, garda, veselīga produkcija. Beidzot iedeva arī ēst."