Kalsnaviete VITA IVANOVA bērnībā nebija liela rokdarbniece, taču nu jau piekto gadu viņa atklājusi, ka domām no ikdienas darbiem un skrējiena vislabāk palīdz atslēgties tieši rokdarbu darināšana. Viņas lauciņš ir tamborētas rotaļlietas – košas, jautras un mīlīgas, ar ko iepriecināt gan savu ģimeni, gan draugus un tuviniekus svētkos.
– Ar rotaļlietu tamborēšanu es aizrāvos pirms pieciem gadiem, kad ar ģimeni pārvācos atpakaļ uz Jaunkalsnavu, kur esmu augusi un mācījusies. Pēc bērna dzimšanas vēl nebiju atsākusi strādāt, tāpēc meklēju sev kādu nodarbi. Pirms tam arī biju mēģinājusi tamborēt kaut kādas sedziņas, apģērbus, bet sapratu, ka tas galīgi nav mans. Rotaļlietas šķita vienkāršākas, jo nekādas īpašās prasmes tam nav vajadzīgas, tikai tamborēšanas pamati, prasme izlasīt amigurumi shēmas un, protams, daudz pacietības, – par aizraušanās aizsākumiem pastāsta Vita.
Viņas pieminētais svešvārds „amigurumi", pārfrāzējot no japāņu valodas, nozīmē – tamborēta vai adīta lellīte ar pildījumu. Šī prasme izcēlusies Japānā, liecina internetā pieejamā informācija, un Rietumvalstīs kļuvusi populāra 2000. gadu sākumā.
Tā arī Vita ideju savam hobijam aizguva internetā. Tur pieejamas jau gatavas shēmas, pēc kā vadīties, lai sanāktu konkrēta izskata mantiņa.
– Krievu saitos ir atrodams plašāks rotaļlietu shēmu klāsts. Ir maksas shēmas un ir daudz un dažādu bezmaksas shēmu, kuras atrodu caur Google vai Pinterest. Sarežģītāko darbu shēmas es pērku no Livemaster.ru autoriem. Protams, palīgā nāk arī Youtube. Ir vairāki autori favorīti, kuriem esmu piesekojusi un gaidu, kad parādīsies jaunas, interesantas shēmiņas. Vēl idejas smeļos Facebook amigurumi grupās, – viņa atklāj.
Tamborējumam jābūt smalkam, lai cauri nespīdētu pildījums. Amigurumi pieļauj arī radošas pieejas, piemēram, mantiņas var pildīt gan ar parasto poliesteru, vilnu vai kokvilnu, gan ar improvizētiem materiāliem – stieplītēm, lai panāktu izteiktas formas, plastmasas, stikla vai pat dabiskiem akmentiņiem rotaļlietas pamatnē, lai tā stabilāk „sēdētu".
Kad viņa tikai sākusi nodarboties ar amigurumi, izlīdzējusies ar mājās pieejamiem materiāliem. Vita atminas: – Pirmās mantiņas vispār pildīju ar sagrieztām lupatiņām, jo nebija ne mazākās nojausmas, kur to visu dabūt.
Tagad jau izpētītas vietas, kur iegādāties nepieciešamos izejmateriālus. Tamborēšanai dziju viņa iegādājas no vilrita.lt, pildījums tiek pirkts tepat Latvijā, citi sīkumi – abakhan.lv vai Aliexpress.
Vita darina tās rotaļlietas, kuras tobrīd uzrunā un iepatīkas. Darināšanas process ir meditatīvs, jo palīdz domām atslēgties no ikdienas. Visbiežāk var arī nonākt azartā, Vita atzīst. – Man ir tā, ka gribas ātrāk redzēt to galarezultātu, tāpēc atradīšu katru brīvu brīdi, kad patamborēt, – pēc darba, arī darbalaikā un brīvdienās. Kad kāds ir palūdzis ko uztaisīt, tad jārēķinās, ka māja būs nesakārtota, ēst nebūs pagatavots un ģimene paliks bez uzmanības. Es pazūdu savā dziju kaudzē un shēmās! – sieviete nosmej.
Viņas darinātās mantiņas ir iecienīta dāvana ne tikai bērniem, jo tās var izmantot, gan lai spēlētos, gan kā piemīlīgu dizaina priekšmetu.
5.11.2021.