Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Alus skārdeņu uzvaras gājiens

EGILS JUCEVIČS

Autors • 28.04.2016.

Alus skārdeņu uzvaras gājiens
Burtu lielums

Pirmie konservi skārda bundžās parādījās 1810. gadā, un simt gadu vēlāk cilvēki jau mācēja metāliskā tarā „iesaiņot" gaļu, augļus, zupas, sulas un pienu – bet ne alu.

Tas izmanījās sūkties cauri pašu labāko kārbu šuvēm, bet tas, kas bija atlicis, ieguva metālisku piegaršu. Bet šāda alus „konservēšana" ļautu, salīdzinot ar tradicionālajām pudelēm, jūtami samazināt transporta izmaksas, un arī derīguma termiņš alum, kas pildīts necaurspīdīgā tarā bez gaisa klātbūtnes, būtu ilgāks.
Problēmu izdevās atrisināt tikai 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad Čarlzs Stollbergs no „American Can Company" (ACCO) izgudroja cilindrisku alus bundžu izgatavošanas tehnoloģiju. 1927. gadā viņš to patentēja, bet pēc sešiem gadiem, īsi pirms ASV „Sausā likuma" atcelšanas, ACCO griezās pie vadošajiem valsts alus ražotājiem ar piedāvājumu – pamēģināt izlaist alu skārda bundžās. Eksperimentam piekrita tikai neliela firma „Krueger", kurai ACCO bez maksas nodeva ražošanas līniju.
Nākamajā gadā ACCO izstrādāja hermetizējošu bundžas iekšpuses pārklājumu, kas pilnīgi saglabāja alus garšu un citas īpašības. Noderēja labi pazīstamais vinils, no kā ražoja skaņuplates. 1935. gada janvārī „Krueger" izlaida divas bundžās pildīta alus šķirnes – un nekļūdījās: jaunais iesaiņojums tā ieinteresēja pircējus, ka pusgada laikā firmas pārdošanas apjoms pieauga piecas reizes. Iedvesmotas no šī panākuma, līdz gada beigām alu bundžās sāka pildīt vēl 37 amerikāņu kompānijas. Gadu vēlāk pamēģināt nolēma arī pirmie Eiropas alus ražotāji. 1936. gada martā nelielā īru „Felinfoel" riskēja laist pārdošanā alu bundžās, bet 1937. gadā Lielbritānijā jau ražoja vairāk nekā 40 bundžu alus šķirņu.
Vienīgā bundžas neērtība bija tās atvēršana – ja pie rokas nebija speciālas atslēgas, tad ar kādu asu priekšmetu vākā vajadzēja izdurt divus caurumiņus. 1959. gadā Ohaio izgudrotājs Ermals Freizs izgudroja vārstuli – „mēlīti" ar riņķīti, pavelkot aiz tā, bundžas vākā izveidojās caurums. Tiesa, uz mēlītes asajām malām varēja sagriezties, bet 1975. gadā kompānija „Reinolds Metals" izdomāja atvēršanas veidu, kādu mēs lietojam vēl šodien.
Skārdene tirgū valdīja līdz 1959. gadam, kad amerikāņu alus ražotāja kompānija „Adolph
Coors" izstrādāja bezšuvju alumīnija bundžu – daudz vieglāku par pierasto skārdeni. Šāds iesaiņojums būtiski samazināja alus transportēšanas izdevumus. Mūsu dienās alumīnija bundžas gandrīz visur ir izspiedušas skārdenes.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px