Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Aizraušanās dzīvei piedod krāsas

LAURA KOVTUNA

Autors • 06.04.2017.

Aizraušanās dzīvei piedod krāsas
Burtu lielums

Savos 18 gados madonietes ENDIJAS ZVIRGZDIŅAS zīmētie, gleznotie darbi jau ir paspējuši aizceļot uz ārzemēm, uzrunāt domubiedrus gan tepat Latvijā, gan ārpus valsts robežām. Šobrīd ar zīmēšanu viņa nodarbojas brīvajā brīdī, ārpus mācībām Madonas pilsētas 1. vidusskolas 11. klasē, bet jauniete cer savu turpmāko dzīvi saistīt ar mākslu.

– Viss aizsākās nejauši, neviens cits ģimenē nezīmē, ne tuvākos, ne tālākos rados nav mākslinieku. Zīmēju aptuveni kopš četru gadu vecuma, sanāk nu jau 14 gadu. Kamēr brālis spēlējās smiltiņās, bet man jau bija apnicis rakāties, gāju sēdēt pie grāmatām un zīmēt. Principā zīmēt sāku, kolīdz vien iemācījos paņemt rokās zīmuli. Protams, pirmie sanāca ķiņķēziņi, bet sapratu, ka tas ir mans – šī izpaušanās uz papīra. Gadiem ejot, ikkatru brīvu brīdi turpināju zīmēt. Viss ir iziets pašmācības ceļā, mākslas skolā neesmu mācījusies. Tikai tik, cik skolā ir viena vizuālās mācības stunda nedēļā. Internetā var atrast diezgan daudz, bet pamatā jau tomēr no paša atkarīgs. Ja vien ir pacietība, tas process tikai pilnveidojas. Citam, kolīdz darbiņš nesanāk, tas var apnikt, var atmest zīmēšanai ar roku. Vienkārši ir jāeksperimentē, jāmēģina, kas sanāk, kas izskatās labi, – teic Endija Zvirgzdiņa.
Jautāta par zīmējumos un gleznās attēloto tematiku un tehniku, jauniete atklāj, ka mēģina aptvert visu iespējamo – pēc iespējas plašāk. Viņa pastāsta: – Ja veiksies, gribētos turpmāko darbošanos saistīt ar ilustratora darbu, varbūt veidot ilustrācijas bērnu grāmatām. Tādēļ zīmējumos attēloju gan cilvēku portretus, gan viņu kustības, gan dzīvniekus. Pēdējā gadā vairāk esmu aizrāvusies ar doodle art, kas ir zīmēšana ar pildspalvu. Pēdējais tapa Mārtiņa Ruska portrets doodle art tehnikā. Tā man arī ir vistuvākā tehnika, pēc kā uzreiz nāk gleznošana. Akvarelis, eļļas krāsas, akrils – principā izmēģinu visas tehnikas, cik vien varu aptvert.
Endija ir liela grāmatu lasītāja, tas arī dod iedvesmu dažādām zīmējumu, gleznu idejām. Par izlasītajām grāmatām viņa raksta blogu – mspiezimes.wordpress.com. – Skolas laikā ir kā ir ar laiku, turklāt par obligāto literatūru arī tik ļoti neaizrauj rakstīt blogā. Šīs grāmatas tomēr katram skolēnam būtu jāizlasa pašam. Domāju, vasarā man atliks vairāk laika lasīt grāmatas ārpus skolas obligātās lasāmvielas, tad vairāk varēšu pastrādāt pie bloga papildināšanas. Šķiet, ka grāmatu lasīšana veicina iztēli. Bieži vien lasīšanas laikā rodas kāda ideja – to vai nu piezīmēju, vai uzmetu skici – sēžos pie galda un zīmēju. Tēliem, ko zīmēju, vienmēr iedodu raksturu, tādēļ pie tā visa ir jāpiedomā, jāpiestrādā. Jāspēj gleznās arī ielikt daļu sevis, citādi darbiņš būs tukšs un skatītāju neuzrunās. Lasu biogrāfijas, grāmatas par mākslu, par žurnālistiku. Lasu ne tikai tāpēc, lai būtu, ko izlikt zīmējumos, bet arī lai bagātinātu savas zināšanas, spētu diskutēt, – secina Endija.
Viņa piedalās konkursā „Maksimālisti", pirms diviem gadiem žūrijas vērtējumā arī tikusi atzīta par mēneša labāko dalībnieci mākslas kategorijā. Endija atzīst, ka labprāt iedvesmojas no citiem māksliniekiem – apmeklē Madonā pieejamās izstādes, patīk uzmeklēt plašāku informāciju par iemīļoto mākslinieku Leonardo da Vinči un viņa darbiem, tāpat ir nodibinājusi kontaktus ar trim jauniem un talantīgiem māksliniekiem ārzemēs caur sociālajiem portāliem. Endija Zvirgzdiņa pastāsta: – Daudzi man raksta, pat no ārzemēm, interesējas par zīmēšanas procesu, konkrētiem darbiem, ko esmu publicējusi. Vistālāk darbiņš ir aizceļojis uz ASV. Tas ir forši, esmu atvērta saziņai ar ikvienu, kuru tas interesē. Ja kaut vienam tā spēšu palīdzēt vai iedvesmot, man par to būs tikai prieks. Dzīve nav tikai balta un melna, mūsu darbošanās arī ir tā, kas piedod tai krāsas. Es zīmēju, cits dzied, vēl cits sporto. Katram ir tā sava lietiņa, kas padara viņu īpašu, krāsainu. To cenšos ielikt savos darbos. Gribētos, lai arī pārējie jaunieši aizdomātos par to, kas viņiem patīk, kas padodas, kas ir viņu dzīves aizraušanās. Varbūt kādam tā ir zīmēšana, bet to atrod tikai jau pieaugušā vecumā. Arī tas ir lieliski, un nevajag nobīties to izmēģināt – tikai jādara!

AGRA VECKALNIŅA foto


07.04.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px