MĀRĪTE KANTELE pēdējos gados aizrāvusies ar mārīšu kolekcionēšanu; tieši uz viņas vārdadienu izstāde ar vairākiem desmitiem mārīšu bija apskatāma Dzelzavas pagasta 2. bibliotēkā. Interesanti, ka ilgus gadus savs vārds Mārītei nemaz nav paticis, ar to saradusi vien pirms gadiem trim, kad 30 gadu dzimšanas dienu izdomājusi svinēt ar tematu „Viss mārītēs".
– Pirmās mārītes pie manis nonāca jau 21 gada vecumā, bet visizteiktāk ar to kolekcionēšanu aizrāvos pēdējo gadu laikā. Uz tematisko dzimšanas dienu viesi ieradās ar dāvanām, kurās apspēlēta mārīšu tematika, arī balviņās par dažādām atrakcijām bija mārītes. Tā tas ir aizsācies, nu jau draugi un radi zina, kas man svētkos jādāvina, – pasmaida Mārīte.
Mārītes šajā kolekcijā ir atceļojušas no dažādām vietām tepat Latvijā, arī no ārzemēm – Polijas, Jeruzalemes. Katrai lietiņai ir savs stāsts, teic Mārīte Kantele: – Kaut kas ir ieraudzīts veikalā, daudz ko sadāvina tuvinieki, draugi. Arī priekšmeti ir ļoti dažādi – konfektes, krājkasītes, maciņi, lietussargs, priekšauts, auskariņi, rokassprādze, pulkstenīši, pat naktslampiņa, āra termometrs un daudz kas cits. Kleitai ir uzšūti mārītes svārciņi. Kaklarotu un rokassprādzi (bija arī gredzens, bet tas noklīda) ar mārītēm sapērļoju pati. Vismīļākā mārīte man ir dārglietu kastīte, kuru uzdāvināja vīrs līdz ar meitas piedzimšanu, ar visu gredzenu iekšā (smaida).
Kolekcionēšanas prieks slēpjas vēlmē atrast arvien jaunus un neredzētus priekšmetus ar mārītēm, viņa atklāj. Bet tas nav vienīgais Mārītes vaļasprieks. Jau kopš bērnības viņa aizraujas arī ar rokdarbiem – visu ko darina pati, ir arī saglabājusi tuvinieku radošos darbus.
– Tēvs uz piepēm no finiera izgrieza meža zvēru figūras, izgatavoja dekorus; viņa darbus esmu saglabājusi. Viņš arī vecmammai taisīja rāmīšus, jo viņa izšuva krustdūrienā. No bērnības atceros, ka mājās nebija vairs nevienas grīdlīstes, jo tēvs rāmīšus taisīja no tām (smejas). Pie manis glabājas arī 1928. gadā vecvecmammas darināta sega, ko pie gultas uzklāja kāzu naktī, – pastāsta Mārīte Kantele.
Viņa pati vairāk aizraujas ar tamborēšanu: – Tamborēju, piemēram, galdsedziņas, šobrīd top dāvana mammai – liela sega. Pirmais darbiņš radās 7. vai 8. klasē, tā bija galdsedziņa. To taisīju sveču gaismā, jo tolaik dzīvoju Kārklos, kur nebija elektrības, bet darbiņš bija jāpabeidz. Rokdarbus man principā iemācīja tēva māte.
Uz Aizpurvi, kur tagad dzīvo, Mārīte atnākusi 11. klasē – piestrādāt kūdras purvā. Tur, kā pati smej, atradusi vīru; šobrīd strādā Dzelzavas pansionātā par aprūpētāju. Maiņas jāstrādā arī pa nakti, un, ja darbā ir mierīgāks, laiku kavē ar rokdarbiem. Interesanti, ka aktīvo darbošanos Mārīte iemācījusi arī saviem bērniem – meita tapo uz pirkstiem, savukārt dēls stundām varot locīt origami.
– Kā vīrs joko, es ar visādām fintjikļuškām nodarbojos. Darinu gan rokdarbus, gan apsveikumus, gan dažādus nieciņus, gan pansionātā uz svētkiem taisu dažādus dekorus. Tādā veidā es relaksējos, kad rokas kustas, prāts paņem atpūtu, – secina Mārīte.
11.05.2018.