ILZĪTES LIELBĀRDES mājās Liezēres pagastā salidojis vesels pūču lērums – šobrīd dažādu pūcīšu figūriņu un priekšmetu kolekcijas skaits ir tuvu pie 300. Ja tagad tā rūpīgi atskatās, pirmo pūces figūriņu viņai uzdāvinājis vīrs drīz vien pēc kāzām 80. gadu sākumā. Tomēr apzinātu pūcīšu kolekcionēšanu Ilzīte uzsākusi 1998. gadā.
– Tolaik bija piemeklējušas veselības problēmas, vajadzēja veikt sirds operāciju. Pēc tās bija ļoti grūti gan fiziski, gan psiholoģiski. Pirms tam pati varēju visu darīt, bet pēc operācijas bija jāprasa, lai man gultu saklāj, apavus uzvelk. Psiholoģiski tas bija ļoti grūti, tādēļ man ieteica kaut ko darīt. Kad biju kādreiz dusmīga, mājās man mēdza teikt: „Tu gan dusmīga kā pūce." Kaut kā pamazām pie šī pūcīšu simbola arī pieķēros un sāku tās kolekcionēt, – hobija aizsākumu atminas Ilzīte Lielbārde.
2011. gadā notikusi viņas pirmā pūcīšu izstāde Liezēres bibliotēkā, uz kuru kolekcionāre aizbraukusi ar 68 pūcītēm. Kopš tā laika eksponātu skaits krietni pieaudzis, vislielākais bums sekojis pēc izstādes pērnā gada rudenī. Šobrīd pūcīšu dažādā veidolā ir jau tuvu pie 300. Ilzīte teic: – Identiski vienāds ir tikai viens pūcīšu figūriņu pāris, visas pārējās katra ar kaut ko atšķiras, ir interesanta un unikāla. Laikam mani pūcītēs saista tas, ka tās ir gudrības simbols. Visvairāk tomēr aizrauj, ka var atrast tik daudz pūcīšu un tās visas ir tik dažādas.
Ilzītei Lielbārdei teju vai par katru pūcīti savā kolekcijā ir stāsts, kā tā atceļojusi pie viņas. Piemēram, iespaidīgā izmēra pulkstenis-pūce, kas ražots 80. gadu beigās, sākotnēji bijis Ilzītes brāļa īpašumā. Viņš apsolījis māsai to atdāvināt, kad Ilzīte būs sakrājusi 200. pūcīti. Tā Ilzīte tikusi pie ilgi kārotā brāļa pulksteņa-pūces. Tāpat īpaši uzrunā tuvinieku rokām darinātās vai dāvinātās pūcītes – izgrebta koka pagalē, mazbērnu zīmētas, dāvātās rotiņas un tamlīdzīgi.
Pūcītes ir izvietojušās viscaur mājā, arī pagalmā, tāpat ir atvēlēta atsevišķa istaba, kur tām izplesties. Ilzītes kolekcijā ir āra laternas ar pūcītēm, pūce – naktssargs, kas reaģē uz kustību, dekoratīvās figūriņas, krūzītes, pulksteņi, auskariņi, brošas un kareklīši, spilveni, maciņi, mīkstās mantiņas, pat pidžama… un daudz kas cits. Ilzīte turpina izrādīt sev mīļās pūcītes: – Pie manis ciemojās „Teiksmas" meitenes, kam bija uzdevums – no plastilīna izveidot pūcītes. Sanāca ļoti skaisti. Māsasmeita Ziemassvētkos uzdāvināja lielu pūci no baltās šokolādes. Interesanta ir arī pūcīte – mīkstā mantiņa, kurā glabāt TV pultis, lai nepazūd. To sašuva „Teiksmas" dalībniece, tāpat viņas man ir uzdāvinājušas telefona maciņu, bibliotekāre Dace iztamborēja lielu, baltu pūcīti. Mājās ir arī koktēlnieku brāļu Rūrānu darbs, ko pamanīju internetā, sazinājos un iegādājos.
Ilzīte atzīst, ka līdz ar pūcīšu kolekcionēšanu viņu ieinteresējis arī vairāk uzzināt par pūcēm, kas dzīvo dabā, – par to dažādajām sugām, pūču dzīvi naktīs. – Arī mums pašiem mežā dzīvo pūces, kad reizēm naktī braucu, tās var ieraudzīt uz ceļa vai izdzirdēt, – viņa pastāsta.
Ilzītes ģimene ir bagāta ar dēlu un meitu, trim mazbērniem – puisīšiem dvīņiem un mazmeitiņu. Dēls ar ģimeni dzīvo Ozolos, meita – Rīgā.
Jautāta, kā mājinieki uztver šo hobiju, Ilzīte atbild: – Mājinieki atbalsta – ja jau vīrs iebilstu, nekā man te nebūtu, jo ar savu pensiju vien to nevarētu atļauties. Visi tuvākie uz to skatās visnotaļ pozitīvi, paši jau arī ir azartā iegājuši – ja kaut kur brauc, cenšas ieraudzīt un atrast jaunu pūcīti. Draudzenes sauc: „Re, kur Ilzīte!" Ar to domājot, ka pamanījušas man pūcīti, ko atvest.
Brīvo laiku Ilzīte aizvada aktīvi, darbojas sieviešu klubiņā „Teiksma", dejo „Jautrajās mājsaimniecēs", divreiz nedēļā dodas vingrot. – Pārējā laikā palīdzu vīra un dēla biznesā – ja kaut kur vajag braukt, tad es parasti šoferēju. Hobija līmenī ir arī sava saimniecība, jo piemājas zeme ir, tiek turēti mājlopi. Rūpējos arī par brāli, kurš ir invalīds kopš bērnības. Ir reizes, kad mājā uzturas 5-6 bērni – gan mazbērni, gan sveši bērni, kaut kādā veidā viņi man pielīp. Darāmā un rūpju pietiek, – viņa secina.