(Nobeigums. Sākums 23. septembra numurā)
Nākamajā dienā pilsētas galvenajā stadionā notika oficiālā Folkloriādes svētku atklāšana. Katras valsts dalībnieki apgāja goda apli ap stadionu (nu tieši tā, kā rāda olimpiāžu atklāšanā pa televīziju). Pēc tam sekoja koncertuzvedums un grandioza uguņošana.
Svētku izjūta mūs neatstāja ne mirkli – vairāki svētku gājieni, fotografēšanās, piemiņas vietu atklāšana, Strūklakas atklāšana, CIOFF parka stādīšana (katrai grupai bija iedalīta noteikta apstādāmā teritorija – nu Meksikā aug arī latviešu stādītie koki).
Nevar nepieminēt ļoti daudzos koncertus – katru dienu bija jāuzstājas 1-2 reizes gan 15, gan 20, gan 40 minūšu un pat stundu garos koncertos. Tie visi tika translēti Meksikas un reģionālajā TV, atspoguļoti presē. Koncerti bija ļoti pārpildīti, biļetes, kas maksāja bargu naudu, izpirktas. Cilvēki ļoti draudzīgi, daudzi fotografējās, nāca klāt, samīļoja. Kad nodziedājām meksikāņu dziesmu „La Bamba", publika cēlās kājās un uzgavilēja.
Mums bija iespēja arī apmeklēt slavenās sudraba raktuves „Ēdene", priecāties par plašo masku kolekciju Masku muzejā (jā, tie velni, raganas un citi mošķi gan visām tautām ir pēc viena ģīmja un līdzības). Daži drosmīgie pa trošu ceļu pārlaidās pāri aizai, citi – vēl drosmīgāki – nobaudīja kaktusa augļus.
Zinot, ka esam apgabalā, kur mitinājušās seno indiāņu ciltis, palūdzām, lai mūs aizved ekskursijā uz kādu no piramīdām (tās visas tika būvētas par godu Saulei un Mēnesim). Bruņotu policistu vadībā devāmies kalnos uz piramīdām. Tajās daudzi ne tikai uzrāpās, bet arī uzdziedāja tā, ka atmodināja taureņus, kas tur ir diezgan lieli.
Notika arī izbraukumi uz Kaleras un Villanuevas pilsētām, visur mums nodrošināja apsardzi – gan braucot pa ceļam, gan koncertu laikā. Kā paskaidroja organizatori, reizi pa reizei mēdz satrakoties narkotiku tirgoņi – viens kartelis pret otru -, un tad iet vaļā apšaudes. Mums gan neko tādu neiznāca piedzīvot.
Pēc pirmās nedēļas Zakatekā visi Folkloriādes dalībnieki devās koncertēt uz dažādiem Meksikas novadiem. Latvijas, Portugāles un Franču Polinēzijas (Tahiti) grupas devās uz Tamaulipas apgabalu. Uzstājāmies gan kongresmeņiem, gan studentiem, gan koncertzālēs, gan vienkārši uz laukumos uzbūvētām skatuvēm. Folkloriāde noslēdzās ar koncertiem un gājienu Mehiko ielās.
Meksikā pavadītās dienas bija trompešu skaņu, dziesmu, bungu rīboņas, smaržu, garšu piesātinātas. Tika nogaršoti daudzi nacionālie ēdieni: tapas, tuna – čili piparos apviļāti un ar laima sulu aplieti kaktusu augļi, čičerones – lieli bekona čipsi, kuros kā trauciņos sabērti dažādi zaļumi un, protams, apkaisīti ar asajiem pipariem. To visu labi varēja noskalot ar tekilu vai īpaši pagatavotu alu. Pats labākais mūsu 20 viesošanās dienu laikā Meksikā tomēr bija tuvāk iepazītie un iegūtie draugi.
Paldies Madonas novada domei, Sarkaņu pašvaldībai par atbalstu. Sirsnīgs paldies Lindai – Meksikas bērniem ļoti garšoja „Madonas karameles".