„Vai tev kādreiz ir bijis sapnis, kuru tu esi uzskatījis par īstenību? Kas notiktu, ja tu no tā nespētu pamosties? Kā tu spētu atšķirt sapņu pasauli no īstās?" (Citāts no filmas.)
Sengrieķu filosofa Platona darbā „Valsts" (ar kuru ieteiktu iepazīties visiem mūslaiku politiķiem) ir alegorija par alu.
Alā, kurā nekad neiespīd saules gaisma, jau kopš agras bērnības, važās iekalti, tiek turēti vairāki gūstekņi. Aiz viņu mugurām deg ugunskurs, bet starp viņiem un uguni atrodas siena, līdz ar to viss, ko viņi spēj saskatīt, ir uguns atspulgs un uz tā fona izveidotas kropļotas leļļu, kuras aiz viņu mugurām rausta gūstītāji, ēnas. Viņi, protams, sen ir aizmirsuši, kā izskatās īstā pasaule, un par īstenību pieņem to, kas notiek viņu acu priekšā, – ēnu teātri un alas sienās skanošās atbalsis.
Kādu dienu vienam no gūstekņiem izdodas atbrīvoties no važām, un viņš sāk rāpties ārā no alas. No redzētā gūsteknis apžilbst, jo nav pieradis pie saules gaismas, tā viņam nodara lielas mokas, tomēr ar laiku viņš spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un arvien vairāk sāk apbrīnot īsto pasauli. Viņš nolemj atgriezties alā, lai censtos pārliecināt palikušos, ka jāatbrīvojas no važām un jāatgriežas īstajā pasaulē. Iespējamo situāciju Platons modelē ne pārāk rožainu. Tā kā alā sēdošajiem nav pat attāla priekšstata par to, kāda ir īstā pasaule, un īsto pasauli redzējušais gūsteknis alas tumsā nespēj viņiem saprotami izskaidrot, kas atrodas ārpus alas, viņi to notur par jukušu un nogalina. Viņiem tik pierastās, pazīstamās ēnas un atbalss izkropļotās balsis šķiet daudz reālākas par svešo, nežēlīgo pasauli ārpusē.
Tiem, kas jau ir redzējuši brāļu Vačovsku (Wachowski) vienu no pagājušā gadsimta nogales ietekmīgākajām filmām „Matrix", minētā alegorija šķitīs atpazīstama. Tieši tā – alegoriju par alu abi brāļi ir izmantojuši, lai izveidotu savu filmu, tāpēc var uzskatīt, ka tās pamatsižetu lielos vilcienos es (Platons) jums jau esmu izstāstījis.
„Matrix" piemīt viss, ko cilvēks no filmas var vēlēties gūt. Jums vajag filosofiju, psiholoģiju, reliģiju un sabiedrības modeļa kritiku – lūdzu. Jums vajag spraigas grāvējfilmas cienīgu action un labas zinātniskās fantastikas filmas cienīgus specefektus – lūdzu. Jums vajag vienkārši stilīgu filmu – lūdzu. Spriedzi? Drāmu? Supervaroņus, kas cēlušies no niecībām? Nodevību? Pasaules glābšanu? Cīņu ar nezūdošu ļaunumu? Sazvērestības? Dzīvi maldos? Lūdzu – te tas viss ir. Monumentāls darbs un ietekmes avots daudzām filmām, kas jau ir tapušas un kas vēl tikai taps. Vienīgā darvas karote milzīgajā medusmucā ir tā, ka filmas veidotāji nespēja apstāties pie jau paveiktā, bet centās saraust vairāk čaukstošā ar turpinājumiem, kuri, kā tas nereti mēdz gadīties, netur līdzi oriģinālam.
Vērtējums: jāredz!
Autors: EGILS KAZAKEVIČS