25% negadījumu notiek, braucot atpakaļgaitā. Tas ir daudz, jo īpaši tādēļ, ka pēc statistikas rādītājiem vadītāji gada laikā atpakaļgaitā nobrauc ne vairāk kā 1,5 kilometrus. Braucot atpakaļgaitā, visbiežāk kļūdas tiek pieļautas pārāk liela ātruma un nepietiekamas koncentrēšanās dēļ. Braukšana atpakaļgaitā nav populārs manevrs. Ne tikai tādēļ, ka ir ierobežota redzamība, bet arī tādēļ, ka trūkst prasmju.
Autoskolā „Kadri" apgūstot braukšanas prasmes, liela vērība tiek pievērsta braukšanai atpakaļgaitā. Braukšanas instruktors Juris Titovs pastāstīja, ka droša atpakaļgaitas manevra princips ir uzmanīga apkārtējās vides novērtēšana – automašīnas sānos, aiz tās un atpakaļskata spoguļos. Jāapzinās, ka pastāv „aklā zona" – nepārskatāms laukums mašīnas sānos, mazliet uz aizmugurējo daļu -, tāpēc automašīnas vadītājs nevar paļauties tikai uz spoguļiem. Ļoti uzmanīgiem ir jābūt vietās, kur sastopami kājāmgājēji un citas automašīnas, kā, piemēram, Madonā „Rimi" un „Maxima" autostāvvietās, tāpat arī Poruka ielā. Īpaši ir jāpārliecinās, vai tuvumā neatrodas mazi bērni.
Lietojot atpakaļgaitu, jāatceras:
– pirms kustības uzsākšanas uzmanīgi jānovērtē apkārtne;
– jābrauc lēnām;
– jākontrolē apkārtne atpakaļskata spoguļos;
– jālieto virzienrādītāji;
– pat tad, ja šķiet, ka tuvumā citu transportlīdzekļu vai cilvēku nav, ir jābūt pietiekami uzmanīgam;
– sarežģītos gadījumos jālūdz palīdzība pasažieriem.
Autors: AGRIS VECKALNIŅŠ