Valsts policija ikdienā novērojusi, ka situācija ar drošības jostu izmantošanu vieglajos transportlīdzekļos ar gadiem ir krietni uzlabojusies, bet šī tendence nav attiecināma uz mikroautobusiem un autobusiem. Negadījuma brīdī sekas šādam lēmumam nepiesprādzēties var būt smagas gan pašam, gan apkārtējiem pasažieriem. Diemžēl šādos negadījumos cieš arī bērni. Valsts policija atgādina, ka transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem!
Valsts policija ikdienā, veicot satiksmes uzraudzību, novērojusi, ka aizvien ir liela daļa tādu autobusa pasažieru, kuri nerūpējas par savu drošību piesprādzējoties. Tāpat ir satiksmes dalībnieki, kuri nemaz neaizdomājas par to, ka arī sabiedriskajos transportos būtu jāpiesprādzējas. Neievērojot sprādzēšanās prasības un pārvietojoties gan starppilsētu, gan sabiedriskajos transportos, pasažieri pakļauj sevi riskam negadījuma brīdī gūt dažādas traumas, kuras varēja novērst, ja būtu piesprādzējies.
– Ja salīdzina privāto transportlīdzekli ar sabiedrisko, tad policija praksē novēro, ka situācija ar piesprādzēšanos ir krasi atšķirīga – ja privātajā transportlīdzeklī liela daļa satiksmes dalībnieku apzinās, ka ir jāpiesprādzējas, tad sabiedriskajā transportlīdzeklī ar šo ir pretēji. Kā viens no aspektiem, kādēļ piesprādzēšanās kultūra privātajos transportlīdzekļos ir uzlabojusies, ir bērni, kuriem jau no mazotnes tiek mācīts, ka, braucot automašīnā, ir jābūt piesprādzētam. Tādēļ arī būtiski šīs pašas zināšanas pārnest uz pārvietošanos ar citiem transportlīdzekļiem, piemēram, starppilsētu autobusiem vai skolēnu autobusiem, mikroautobusiem. Ir būtiski gan pašiem pieaugušajiem to ievērot, gan bērniem jau no mazotnes mācīt, ka vienmēr ir jābūt piesprādzētam, neatkarīgi no tā, vai pārvietojas ar vecākiem, skolas biedriem, un neatkarīgi no tā, vai brauciens ilgst dažas minūtes, vai stundas, – uzsver Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics.
Šī gada janvārī ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši 224 cilvēki, bet bojā gājuši jau 16. No šiem cietušajiem 39 ir bijuši bērni un pusaudži. Cietušo un bojā gājušo skaits liek saprast, cik būtiski ir katram satiksmes dalībniekam parūpēties par savu drošību. Un tā ir arī katra atbildība.
Autobusu vadītāji šobrīd katram pasažierim, iekāpjot autobusā, atgādina par piesprādzēšanos. Ja iepriekš reti kurš pasažieris autobusā izmantoja drošības jostas, pēc autobusa vadītāja aicinājuma sprādzējas visi.
Par nepieciešamību sprādzēties automašīnās un autobusos, kuri bērnus nogādā uz izglītības iestādēm un pēc tam mājās, regulāri tiek atgādināts arī pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Apspriežot dažādus jautājumus, kas saistīti ar bērnu drošību, tiek pārrunāts, kāpēc jāsprādzējas.
Liezēres pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu metodiķe Lilita Biķerniece uzsver: – Sekas var būt ļoti sāpīgas un traumējošas. Pēdējā laikā dzirdam, kādas sekas radījusi nesprādzēšanās mikroautobusos vai paliktnīšu neizmantošana arī autobusos, kad tiek pārvadāti bērni. Arī mūsu dārziņā daudz bērnu izmanto skolēnu autobusu, un jāteic, ka sprādzējas visi. Tāpat, kad bērni dodas uz baseinu vai kādā ekskursijā, tiek izmantoti gan paliktņi, gan drošības jostas. Šo autobusu vadītāji vienmēr tam ir pievērsuši vērību un vienmēr atgādina, ka nepieciešams sprādzēties.
Drošības jostu lietošana ir vitāli svarīga katram ceļu satiksmes dalībniekam. Tās nav nekāds smukuma elements, bet gan speciāli radīts aizsarglīdzeklis, kas mazina traumu mehānismu pieaugušajiem un bērniem ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Trieciena viļņa rezultātā gūtās traumas gadījumos, kad pasažieris nav bijis piesprādzējies, ir dažādā amplitūdā. Sākot ar vieglākiem sasitumiem un ar vairāku ķermeņa daļu un orgānu bojājumiem, beidzot pat ar letāliem iznākumiem. Visbiežāk tie tomēr ir galvas, iegurņa un ekstremitāšu bojājumi, kā arī sejas sadragāšana pat līdz tādai stadijai, kad pēcāk pasažierim nepieciešama plastiskā operācija tās rekonstrukcijai. Tas ir mīts, ka tiem pasažieriem, kuri atrodas transportlīdzekļa aizmugurē, no traumas pasargās priekšējais sēdeklis. Gluži otrādi – tas rada papildus traumu risku. Turklāt, negadījuma trieciena vilnis var būt tik intensīvs, ka cietušais var lidot ārā caur priekšējo stiklu. Šādās situācijās būtiski tiek traumēta tieši galvas daļa. Lai arī cik skaudri tas neizklausītos, ceļu satiksmes negadījumi, kuros pasažieri nav lietojuši drošības jostas, lielākoties atstāj cilvēkam paliekošas sekas uz visu viņa dzīvi. Tā var būt ne tikai ilgstoša rehabilitācija, invaliditāte, bet arī dažāda veida saslimšanas – krampju, epilepsijas lēkmes un citas.
Valsts policija atgādina, ka transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30-70 eiro apmērā.
14.02.2025.