Kusas pamatskolas 7. klases skolēni angļu valodas stundu uz slēpēm noteikti atcerēsies vēl pēc daudziem gadiem. Pārāk neparasta, pozitīvām emocijām pārklāta tā bija, lai neaizmirstos un iegultu paliekošā atmiņā.
Skolotājas Ineses Skraustiņas rosināti, bērni svešvalodas stundu 19. februārī pavadīja izbraukumā uz mežu, tur veica dažādus uzdevumus, tad atslēpoja atpakaļ un klasē pārrunāja piedzīvoto, kā arī kopīgi izstudēja stundas darba lapu.
– Skolotājiem un arī bērniem dažkārt jābūt mazliet kreizī – trakiem labā nozīmē, – laikrakstam atzina Kusas pamatskolas angļu valodas skolotāja Inese Skraustiņa. – Tas tāpēc, lai stunda būtu savādāka un būtu prieks mācīties.
– Tas nenozīmē, ka stunda nenotiek, ka nobumbulējam laiku, – skaidroja skolotāja. – Mēs vienkārši strādājam pēc citas metodikas, mācību stundai izvirzot jaunus mērķus. Šos mērķus arī piepildām, bet process notiek neparastā veidā.
Svešvalodas stundu pārceļot no klases mežā, uzvirmo spilgtas emocijas, bērni ar sajūsmu pievērš uzmanību videi, it kā pašsaprotami apgūst jaunus vārdus un izteicienus. Turklāt klasesbiedri ikvienu atbalsta, uzmundrina, un tas valodas apguvei tikai palīdz. Nestandarta pieeja, kā pavadīt mācību stundu, līdz ar to nav pašmērķis, bet tā ļauj labāk iemācīties konkrēto vielu, pie viena – labi un veselīgi pavadot laiku.
7. klases audzēkņu atgriešanos no meža bija iespēja vērot arī mums no „Stara". Skolotāja Skraustiņa un skolēni klasē atsauca atmiņā visu, ko bija veikuši izbraukumā. Par aktivitātēm izteicās paši bērni, te piedomājot un tā lēnītēm runājot angliski, te, elpai aizraujoties, ar sajūsmu par piedzīvoto pārejot uz dzimto – latviešu – valodu. Iziet klases centrā, izteikties auditorijas priekšā nav viegli nevienā vecumā.Ir jauki, ka skolēni to praktizē, līdz ar to apgūstot labas stājas, runas un izteiksmes prasmes. Turklāt šiem bērniem bija dota iespēja izteikties mikrofonā, kas arī ir tā mazliet neparasti, vilinoši un iekārojami.
– Līdz mežam bija jāslēpo nepilnas 10 minūtes, fragmentus uzņēmām video, paši izdomājām konkrētos uzdevumus: braucām uz vienas slēpes, laidāmies no kalna, noņēmām slēpes, tad gājām soli pa solim, skrējām, slēpojām kalnā, Katrīna uzņēma laiku, Madara deva slēpojumam startu, veicām īsās distances 20-30 metru no koka uz koku, tērzējām angliski un vēl, un vēl, – cits pēc cita stāstīja skolēni.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.02.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto