LĪGA MILKEVIČA, Praulienas pagasta z/s "Muižnieki" saimniece, ir arī Madonas rajona lauksaimnieku apvienības (RLA) valdes priekšsēdētāja, kā arī uz pusslodzi veic Praulienas pagasta lauku attīstības speciālistes pienākumus.
Pieņemšanas dienas pagastā ir pirmdienas un ceturtdienas, kad laikā no pulksten 9 līdz 13 lauku saimniecību īpašnieki var konsultēties par valsts un ES atbalsta maksājumiem, par jaunumiem piensaimniecībā un citās nozarēs. Savukārt kā RLA valdes priekšsēdētāja Līga Milkeviča seko līdzi visām aktualitātēm, kas skar lauksaimniecību. Pārstāvot mūsu rajona lauksaimniekus, viņa regulāri apmeklē arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmes Rīgā, ir kursā par svarīgākajiem lēmumiem, kas var ietekmēt lauku cilvēkus. Gada noslēgumā aicināju Līgu Milkeviču uz sarunu par situāciju lauksaimniecībā.
– Cik liela ietekme ir lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, vai sarunās ar Zemkopības ministriju tiek ņemts vērā zemnieku viedoklis?
– Nevarētu teikt, ka ietekme ir milzīga, bet mūs tomēr uzklausa un kaut ko tomēr varam panākt. Visu, ko liekam LOSP izskatīšanai, vispirms pārskatām savā starpā rajonos. Lielākoties lauksaimnieku sabiedriskajās organizācijās iesaistās cilvēki, kam ir zemnieku saimniecības. Līdz ar to viņi nav atrauti no laukiem, viņi situāciju pārzina ļoti labi, jo viss tiek pārbaudīts uz savas ādas.
– Kā tu raksturotu šo gadu, kā mainījusies lauksaimnieku situācija?
– Gada sākums bija labs, cenas salīdzinājumā ar gada beigām bija skaistas, nostiprinājās pārliecība, ka viss būs labi. Cilvēki strādāja, rakstīja projektus, piedalījās projektos, aizņēmās no bankām naudu. Tā tas turpinājās līdz rudenim. Tad sāka pazemināties piena cenas, kredītus tik viegli vairs nedeva, procenti pieauga. Ja cenas krīt, līdz ar to arī projektus vairs negribas īstenot. Arī kredītu atdošana vairs nav tik droša – naudu vairs nevar nopelnīt, un šādā situācijā svarīgi ir vispār noturēties, lai tevi neizputinātu. Piemēram, piena iepirkuma cena pavasarī bija 19 s/l, bet novembrī – 12-14 s/l. "Preiļu siers" pienu pieņem, bet zemniekiem paliek parādā. Saimniecības strādā vai nu nulles līmenī, vai zem pašizmaksas. Taču jāsaprot arī zemnieki, kam ir jānomaksā nodokļi un elektrības rēķini, jādzīvo, jāskolo bērni, jāpērk barība dzīvniekiem, degviela tehnikai un, ja ir paņemts kredīts, jāpilda kredītsaistības ar banku. Tagad sanāk tā, ka tie, kas īsteno projektus, uzņēmušies risku, un viņiem klājas grūti. Kredīta brīvdienas neviens nedod, un, ja arī iedod pamatsummas atlaidi, procenti vienalga ir jāmaksā. Arī pamatsummas atlaide nav tā, uz ko varētu paļauties.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 20.12.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva