Cilvēces gaitā ir bijis daudz cilvēku, kuru idejas un darbošanās kādam šķitusi maznozīmīga, bezjēdzīga vai pat kaitinoša. Daudzi no viņiem nav atstājuši nekādas pēdas vēstures ritējumā, bet citi, savukārt, spējuši būtiski izmainīt sabiedrisko domu un uzskatus.
Šī intervija būs ar vienu no viņiem – madonieti RAIVO VAINOVSKI (citiem vairāk pazīstams kā „KODEK"), ikdienā datorfirmas darbinieku, Madonas bērnu un jauniešu centra radiotehnikas pulciņa vadītāju, kā arī breakcore mūziķi un interneta izdevniecības „Dexandthecity records" līderi. Viņš regulāri muzicē gan Latvijā („Sintētiskā Sircapziņa", „Skaņu mežs", „Microtrash" u. c.), gan ārvalstīs, kā arī pats rīko pasākumus.
– Kā sāki nodarboties ar mūziku?
– Vēlēšanās un gribēšana bija jau ilgi, taču tikai pirms aptuveni sešiem gadiem nonācu saskarsmē ar programmatūru, kas reāli ļauj ar to nodarboties, sāku ar to strādāt. Breakcore tiek ņemti fragmenti no popmūzikas dziesmām, TV seriāliem vai cilvēku runām un samiksēti vienā skaņdarbā. Mēs savu iedvesmu gūstam, nevis rudzu laukā raudot par zudušo mīlu, bet skatoties lētus TV seriālus un reklāmas, kā arī klausoties un graizot dažādu mūziku.
– Elektroniskā mūzika ir diezgan plašs mūzikas lauks, kāpēc sāki nodarboties tieši ar breakcore?
– Savas izaugsmes ceļā mūzikā izmēģināju daudz ko un vienā brīdī sapratu, ka šis ir īstais. Dabūju noklausīties kādu ierakstu un tolaik pat nezināju, kā šis žanrs saucas, taču sapratu, ka tas ir tas, ar ko vajag nodarboties. Mūsdienās arī „Kantoris 04" var pretendēt uz elektroniskās mūzikas grupas nosaukumu, taču breakcore tev nav nekādu robežu. Tā nav tā elektroniskā mūzika, par kuru nemitīgi runā radio un televīzijā. Tas nav tas, ko cilvēki šobrīd pieprasa un lieto, īstenībā tas ir pilnīgi pretējs tam visam.
Nekas tavā mūzikā nevar būt kļūda, tu it kā kļūdies, taču tas tiek darīts apzināti un ar domu, lai būtu interesanti. Nevar būt iebilžu, ka kāds instruments skan pārāk skaļi vai cits par klusu, vai arī vokāls netiek līdzi, jo šajā mūzikā valda pilnīga brīvība. Raksturojot konkrēto mūziku, jāsaka, ka tā ir ātra, agresīva un neharmoniska, taču vienlaikus pozitīvas emocijas raisoša. Pašam nedzirdot, to ir grūti raksturot. Tā it kā izsmej pilnīgi visu apkārt notiekošo.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.12.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
SANDA VĀGNERA foto