– Kādā noskaņā sagaidāt Latvijas 90. dzimšanas dienu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inta no Mārcienas: – Kā-da gan vispār var būt svētku sajūta, ja jādomā, kā katru dienu izdzīvot. Ja nu vienīgi jāpriecājas citiem līdzi, kuri dzīvo labāk. Mans vēlējums, lai valdība nākamajos gados tomēr vairāk rūpētos par tautu. Svētkos, protams, skatīsimies Latvijas dzimšanas dienai veltītos raidījumus, un droši vien arī noskaņojums paliks priecīgāks.
Madoniete Ausma Pakalniņa: – Dau-dzi jaunie nemaz nezina, kā dzima Latvijas valsts, bet es Ulmaņlaikus, to, kā 18. novembris tika atzīmēts jau tolaik, atceros. Mācījos Grašu skolā, atminos, kā man teica: tu, bērniņ, ņem grāmatu un ātri iemācies dziesmiņu par Latviju, un es arī iemācījos. Atceros arī to, kā tolaik pavasaros stādījām bērzus. Gribētos, lai jaunieši dzīvotu labāk, lai vairāk mācītos, jo bez darba maizes nebūs nekad.
Ilze Vārsber-ga no Sarka-ņiem: – No-skaņojums ir labs, svētkos skatīšos Latvijas dzimšanas dienai veltītas televīzijas pārraides. Mans vēlējums Latvijas 90. dzimšanas dienā – lai mums beidzot būtu valdība, ar ko lepoties!
Valda Kļaviņa no Sarkaņiem: – Tā kā mans darbs ir saistīts ar svētku pasākumu organizēšanu, tie man ir jau sākušies. Pagājušajā nedēļā sākām demonstrēt „Rīgas sargus", un dažādi pasākumi Sarkaņu pašvaldībā notiek līdz 16. novembrim. Varbūt būs iespēja baudīt arī svētku salūtu Rīgā. Mans vēlējums – cilvēkiem būt savstarpēji atvērtākiem, nebūt skaudīgiem, nepriecāties par citu neveiksmēm, bet valdībai – vairāk domāt par cilvēkiem.
Madoniete Maija Gusare: – Svētku noskaņa radās, noskatoties televīzijā koncertuzvedumu no Latvijas dzimšanas dienas svinībām Cēsīs. Tā patiešām ir ļoti laba doma plaši svinēt valsts svētkus ārpus Rīgas. Bet vispārējais stāvoklis valstī neiepriecina. Taču, neraugoties uz grūtībām, emocijas svētkos parasti sit augstu vilni. Lai nu ko, bet svētkus rīkot mēs protam – vai tie ir Dziesmu un deju svētki, vai kādi citi. Vienīgi nesaprotami, kur ir mūsu dižie prāti, kad tikpat veiksmīgi vajadzētu risināt sadzīves un ekonomiskās problēmas.
Aptauju veica: ŽEŅA KOZLOVA