Aizvadītajā nedēļā lielu pārsteigumu daudziem raisīja jaunas informatīvās ceļazīmes, kurās attēlots krupis. Zīmes ir uzstādītas posmos, kurus identificējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), papildu informācija par krupju migrāciju, kā arī karte ar vietām, kurās notiek migrācija, ir pieejama DAP vietnē daba.gov.lv/lv/misija-krupis.
Šādas zīmes ir uzstādītas 30 valsts autoceļu posmos, kuriem pāri notiek krupju migrācija. Pēc migrācijas laika beigām zīmes tiks noņemtas. Ieraugot informatīvo zīmi, autovadītāji tiek aicināti rēķināties, ka uz ceļa var būt krupji. Vadītājiem jābūt piesardzīgiem, jārūpējas par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību.
Dabas aizsardzības pārvalde jau piekto gadu īsteno kampaņu "Misija – krupis. Izglāb princi!". Pateicoties sabiedrības iesaistei, šobrīd ir identificēti 58 krupju migrācijas posmi visā Latvijā. DAP aicina autovadītājus, redzot šādu zīmi un ja satiksmes drošība ļauj, samazināt ātrumu un izglābt krupi – šī gada dzīvnieku, tādējādi rūpējoties par Latvijas dabas daudzveidību!
Kāpēc jāpalīdz krupjiem?
Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro, ka parastais krupis ir abinieks, kas dzīvo līdz pat 40 gadiem un ziemu pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās. Pēc pamošanās gadu no gada tas veic vienu un to pašu ceļu uz dzimto ūdenstilpi turpināt sugu. Viņa dzīves laikā apkārtne mainās un cilvēki ir uzbūvējuši autoceļus, no kuriem daļa šķērso abinieku ierastos ceļus. Krupis ieradumus nemaina un pavasarī dodas uz savu dzimto ūdenstilpi pat tad, ja jāšķērso autoceļš. Tādēļ ik gadu uz autoceļiem dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus. Tieši autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.
Krupji migrē ļoti lēni. Tie nelec, bet rāpo, tādēļ parasta platuma ceļa šķērsošana var aizņemt pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Redzot tuvojamies auto, krupis instinktīvi sastingst, cerot, ka "uzbrucējs" viņu nepamanīs. Tādējādi pakļaujot sevi drošai nāvei.
Krupji ir būtisks iztikas avots daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, un arī plēsīgajiem dzīvniekiem kā sermulim, seskam, āpsim, tā arī zalktim un odzei. Turklāt paši krupji ir būtiski kukaiņu, gliemju un slieku aprites regulētāji. Iztrūkstot krupim kā ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība – izzust augstākas klases sugas.
Kļūsti par brīvprātīgo
Aktīvajā krupju migrācijas periodā Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus kļūt par brīvprātīgajiem krupju glābējiem un palīdzēt tiem droši šķērsot ceļu, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi!
Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Tā kā migrācija notiek autoceļu tuvumā, drošības apsvērumu dēļ DAP aicina personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušo cilvēku pavadībā. Krupju migrācija pārsvarā notiek diennakts tumšajā laikā, pārsvarā starp pulksten 21-23, taču pēdējo gadu novērojumi liecina, ka "migrācijas pīķī" tie var masveidā šķērsot autoceļus arī dienas laikā. Neatkarīgi no diennakts stundas, kurā tiek veikti glābšanas darbi, glābējiem jārūpējas par savu drošību un jāvelk virs apģērba gaismu atstarojošas vestes ikvienam kampaņas dalībniekam!
Šobrīd kampaņai "Misija – krupis. Izglāb princi!" jau pieteikušies vairāk nekā 100 brīvprātīgo, taču palīgi joprojām ir ļoti vajadzīgi.
Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā atrodama anketa, kura jāaizpilda, lai kļūtu par krupju brīvprātīgo glābēju. Savukārt par jaunu krupju migrācijas vietu iespējams ziņot, sūtot e-pastu uz [email protected].
Tas ir vienkāršs, bet ļoti nozīmīgs darbs – viens cilvēks vienā vakarā var izglābt desmitiem krupju. Un arī ziņa par jauniem migrācijas punktiem Dabas aizsardzības pārvaldei palīdzēs rūpēties par krupju populāciju.
10.04.2026.