14. martā Madonas novada bibliotēkā viesojās juriste, politiķe un grāmatas “Laimes putekļi” autore Ieva Brante.
Jau ilgāku laiku grāmata ir starp pirktākajiem SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" izdevumiem, un tā spējusi aizraut daudzus lasītājus, par ko liecina sociālo tīklu slejas. Savukārt ar lasītājiem visā Latvijā autore klātienē tikusies jau vairāk nekā simts pārpildītās tikšanās vietās.
Lieliska sava stāsta izpildītāja
Madonā Ievas Brantes priekšnesums bija kā aizraujoša monoizrāde ar uzburtām ainām un notikumiem no viņas dzīves. Vienīgie palīgi vai rekvizīti vairāk nekā pusotru stundu garajā stendapā bija Ievas Brantes mīlīgais suņuks, bibliotēkas darbinieces atnestā ūdens krūze un stikla glāze, kā arī grāmata "Laimes putekļi". Fragmentu lasījumi no autores grāmatas daudziem lika aizdomāties par līdzīgām norisēm savā ikdienā.
Pasākuma formāts, te pārtopot par Pepijai Garzeķei līdzīgu personāžu, te stāstot par sevi kā omi, kurai pēc kopīgas pastaigas pēkšņi mūžībā tiek aizsaukts vienīgais mazbērns, raisīja emocionālas un īpaši personīgas attiecības.
Ieva Brante ar savu dabiski atklāto pieeju spēja radīt vidi, kurā nevienam nebija jābūt paslēptam vai ideālam, jo "nevienu neinteresē perfektie, atmiņā paliek kopīgās emocijas, viss kopīgi pārdzīvotais".
No pīlēna līdz gulbim
– Es ļoti labi zinu, kā ir dzīvot nabadzībā, ēdiena trūkumā, apģērba un apavu neesamībā, arī draugu neesamībā, jo esi izstumts no sabiedrības tāpēc, ka tava mamma ir bijusi Stūra mājā. Es zinu, kā ir, kad tu gribi runāt latviski, bet tevi māca domāt krieviski, – vēstīja Ieva Brante. – Un tāpēc es novērtēju un protu pateikt paldies par to, kas man ir šobrīd. To neviena mamma, tētis vai skola neiemāca. To iemāca dzīve.
Autore dalījās stāstos par pieredzēto, uzsvēra, ka "Laimes putekļi" ir vēstījums par ticību sev, saviem sapņiem un to piepildīšanas spēku: – Vārds var iedvesmot. Tas var nostumt mākoņus un ielaist svaigu gaisu telpā. Ar vārda pieskārienu var pamodināt cilvēku, domu, kustību. Reizēm nevajag daudz, reizēm vajag pavisam maz un soli pa solim kā čukstus. "Laimes putekļi" ir mani čuksti.
Prieks – ikdienas sīkumos
Grāmatā "Laimes putekļi" autore dalās pārdomās par dzīvi, izvēlēm un cilvēka spēju atrast prieku ikdienas sīkumos. Te savijas pieredze, novērojumi un pārdomas par to, kas patiesībā veido laimi – bieži vien tie ir mazi, gandrīz nemanāmi mirkļi, kurus autore simboliski sauc par "laimes putekļiem". Grāmata rosina lasītājus apstāties, no cita skatpunkta paskatīties arī uz savu dzīvi un novērtēt to, kas ir līdzās.
– Nelaimīgs cilvēks nevar padarīt laimīgus sev blakus esošus cilvēkus. Es ik pa laikam apstājos, pasmaidu savam spoguļattēlam un saku sev: "Čau, lieliskā! Tev šodien viss būs labi!" – gandrīz kā tādu recepti klātesošajiem atklāja Ieva Brante. – Ko es ar to gribu teikt? Viss būs labi! Arī tad, ja šobrīd tā nešķiet. Agri vai vēlu gaisma uzvar tumsu. Tas ir tikai laika jautājums. Viss izdosies, sanāks un būs.
Jābūt izlēmīgam un drosmīgam
Tēma, kas caurvija tikšanos, bija drosme mainīties, pārvarēt bailes un pieņemt pārmaiņas. Ieva Brante neslēpa, ka laulībā devās agri – 16 gadu vecumā. Tā kā bērnībā piedzīvoja lielu nabadzību, viņa sapņoja par elementāro – tīriem palagiem un ēdienu ledusskapī. Redzot vīrieti, kam viss ir, noticēja, un tikai pēc tam iepazina, ka šis cilvēks viņu ietekmē gan emocionāli, gan fiziski. Pēc deviņiem gadiem no toksiskajām attiecībām atrada sevī drosmi iziet.
Katru dienu nodzīvot kā šodienu
Dzirdētais klātesošos ietekmēja, mudināja būt autentiskiem un novērtēt katru mirkli. Pasākuma noslēgumā bija iespēja grāmatā saņemt autogrāfu un vēl neformāli aprunāties. Tas tikšanos vērta ne vien par literāru notikumu, bet par iedvesmojošu kopā būšanu, kur katrs no dzirdētā var paņemt līdzi kādu savu "laimes puteklīti".
20.03.2026.