Katru gadu pavasaris diemžēl nāk ar bažām par pērnās zāles dedzināšanu un postu, ko tā spēj radīt. Arī šis gads nav izņēmums, un ir dzēsti pirmie kūlas ugunsgrēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirmo kūlas ugunsgrēku dzēsa 6. martā – Talsu novada Rojas pagastā dega pērnā zāle 400 m² platībā.
16. martā Madonas novadā saņemti divi izsaukumi, kur degusi kūla – Vestienas pagastā tā dega 200 m² platībā, bet Bērzaunes pagastā – 0,1 ha platībā.
Kūlas ugunsgrēku rezultātā pērn izdega 689 hektāri teritorijas. Aizvadītajā gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Daugavpilī (70), Augšdaugavas novadā (65) un Rīgā (58), savukārt vismazāk – Saulkrastu novadā (2), Valmierā (3) un Varakļānu novadā (3).
Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, sodāma un bīstama.
Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti izceļas nelielās platībās, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, degšanas platības strauji palielinās, un liesmas var pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
Maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties plašumā un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai – tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas.
Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un padara ekosistēmu vienveidīgāku. Pēc dedzināšanas virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrāk daudzveidīgo sugu vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas.
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 34. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (t. i., no 280 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām (t. i., no 1400 līdz 4300 eiro).
20.03.2021.