Aizvadītajā sestdienā Madonā varēja izjust, ka kultūra mūsu pilsētā nav retums, bet gan teju kā labs kaimiņš, kas ik pa brīdim pieklauvē pie durvīm vai aicina ciemos.
Vienā vietā skanēja pūtēju orķestra mūzika, citā – varēja skatīt mākslu, vēl citur – satikt nesen izdotas grāmatas autori un pakavēties sarunās. Sestdienas programma pilsētā bija sarūpēta gandrīz katrai gaumei.
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs skatītājus uz personisku un koncentrētu sarunu par mākslu pulcēja Aiviekstē dzīvojošā novadniece Olita Šlesere.
– Tikt šajās zālēs – tā Madonas novadā ir augstākā pilotāža, – "Staram" uzsvēra māksliniece. – Iepriekš man bijušas foto un tekstilmozaīku izstādes mansarda stāvā un mazajā zālē, šoreiz izskanēja piedāvājums personālizstādei lejas zālēs. Tas gan no manis prasīja gandrīz varoņdarbu, jo ziemas mēnešos dzīvojamajā telpā, kur esmu, ir plus 6 grādi. Vispirms noformulēju izstādes mērķi un idejas, tad paskatījos uz augšu – un šai laikā fiziskajā plānā nekas nenotika – un tad ķēros pie darba. Geldrukas darbi pēc ieceres nobriedināšanas tapa diennakts laikā.
– Muzeja Izstāžu zālēs izstādās drosmīgie un tie, kas var! – atzinību autorei pauda Sanita Ozola no Cesvaines. – Ļoti simpātiski darbi, profesionāls rokraksts un darbu izstāde, kurā ir nolasāma doma. Skatītājiem iesaku izlasīt arī autores komentārus – parakstus pie mākslas darbiem. Katrā ziņā Olitas bildes izstaro gaišumu, caur tām jūtams pavasaris – vieglums, pozitīvs tvērums. Ļoti pārdomāti darbi, nav nejaušību, vai precīzāk – ir apzinātās nejaušības. Jābūt meistarībai, lai to panāktu. Olita savā ziņā ir savam laikam karaliene, un par to viņu var labvēlīgi apskaust. Tā kā fokuss ir vienā – mākslas – virzienā, viņa ar jēgu un rezultātu pilda savu mākslinieces misiju.
Izstādes atklāšanā muzeja direktore Zane Grīnvalde pieminēja, ka lielajās zālēs kopumā izlikti divu mākslinieču darbi. Gunta Brakovska savos darbos pievērsusies portretam, žanra kompozīcijām, kā arī Latvijas lauku un urbānajai ainavai. Gunta Brakovska ir gleznotāja, grafiķe, mākslas izstāžu kuratore, Latvijas Mākslinieku savienības biedre un Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas vadītāja. Uz tikšanos ar skatītājiem viņa solījusies ierasties 18. aprīlī.
Pakavējoties pie Olitas Šleseres darbu skates, muzeja vadītāja vispirms aizdomājās par izstādes darbiem izvēlēto ietvaru. Kvadrāts simbolikā visbiežāk nozīmē stabilitāti, kārtību, līdzsvaru un struktūru. Šīs formas vienkāršība dara to par universālu simbolu, kas arī iepriekš dažādos laikmetos un kultūrās palīdzējis izteikt ideju par sakārtotu un stabilu pasauli. Kvadrāts kā laikmeta zīme un vizuālās uztveres forma Olitas Šleseres darbu izstādē kļūst par vienojošu principu – gan kompozicionāli, gan konceptuāli. Tas rosina domāt par mūsdienu attēla kultūru, digitālo vidi un tās ietekmi uz māksliniecisko domāšanu. Izstādes kuratore Elīna Krupko piebilda, ka arī Madonas muzeja Izstāžu zāles formas ziņā ir pieci lieli kvadrāti – tie savā ziņā pastiprina mākslinieces izvēli.
Interesanti, ka mīlestība uz kvadrātu Olitai Šleserei sākās brīdī, kad sevi pieteica sociālo mediju lietotne Instagram. Tas bija jauns formāts fotogrāfijai, kas viņai iepatikās, un ko viņa izmanto arī gleznām. Ekspozīcijai Madonas muzejā Olita šoreiz izvēlējusies trīs sadaļas: vienā telpā redzamas gleznas, kas tapušas plenēru laikā, otrā – aizraušanās ar cianotipijām, kur viņas skolotāja sākotnēji bija Zane Beģe-Begge un kur zilās krāsas maģija kļūst par sajūtu, bet papīrs – par portālu citai realitātei, un trešā telpa atvēlēta geodrukai, kas ir jaunums autorei pašai.
Beigusi dekoratoru noformēšanas nodaļu Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, gleznošanai autore vairāk pievērsās plenēros "Laisma", glezniecībai ārpus studijas, dabā Cesvainē, Jaunpiebalgā, Čiekurkalnā, citur. Glezno dažādās tehnikās – eļļā, akvarelī, akrilā – un rada melnbaltos grafikas darbus. Olita saka: – Gleznoju, jo gribu būt starp savējiem – radošajiem. Mākslā autore rāda savu skatu uz dzīvi, un skatītājs kā Instagramā to var vērot. Košās krāsas izceļ ikdienas skaistumu un parāda vienkāršās dzīves pārpilnību.
Arī līdz šim Olita regulāri ir piedalījusies izstādēs. Ievērojamākās – "Zīmējumi" kopā ar Danuti Vēzi Madonas bibliotēkā, ik gadu – Madonas muzejā un citur. 2024. gadā Olita kopā ar Zani Beģi-Beggi pārstāvēja Madonas novadu izstādē Vaijē, Vācijā.
– Mākslai neesot jābūt skaistai …, bet, ja tā nav skaista, tad kāda vispār jēga, – saka Olita. Un skatītājs no viņas darbiem saņem pozitīvu iedvesmu.
Aprīļa vidū Mārcienas bibliotēkā tiks atklāta vēl viena izstāde, kurā ar savu devumu piedalīsies Olita Šlesere. Tās nosaukums – "Rozā pilnmēness". Novēlēsim, lai agrā pavasara laiks, kas dabā iekrāso ainavu maigās rozā nokrāsās, šai izstādē kļūst par metaforu pārmaiņu un atjaunošanās ciklam. Pilnmēness tradicionāli simbolizē kulmināciju, piepildījumu un gaismas maksimumu, bet rozā tonis asociējas ar maigumu, jūtīgumu, tuvību un dzīvības atdzimšanu. Pavasara pilnmēness tādējādi iezīmē robežu starp ziemas noslēgumu un jauna cikla sākumu. To no sirds novēlam Olitai pašai.
17.03.2026.