Sarežģītā situācija Tuvajos Austrumos, Krievija kā ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai, starptautiskajai kārtībai un globālajai stabilitātei — tie ir tikai daži jautājumi, ko sarunā ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem 6. martā pieminēja ārlietu ministre Baiba Braže.
Nav nevienas indikācijas par Krievijas gatavību mieram, tādēļ jāturpina uz Krieviju izdarīt maksimālu spiedienu, lai panāktu "mieru caur spēku", īpaši caur sankcijām. Latvijai nav tiešu militāra uzbrukuma draudu, taču stiprināt savu drošību, NATO sabiedroto karavīru klātbūtni, Ukrainas pašaizsardzības spējas un ierobežot Krieviju joprojām ir būtiski.
Valstpiederīgo nogādāšana Latvijā
Ministre atzina, ka šī brīža karstais punkts ir Tuvajos Austrumos, kur arī pirms tam jau bija spriedze: – Drošības situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti sarežģīta, tāpēc šo dienu prioritāte ir Latvijas valstspiederīgo nogādāšana mājās, – uzsvēra ministre.
B. Braže neslēpa, ka viņai un Ārlietu ministrijas komandai, gādājot par Latvijas iedzīvotāju drošu nogādāšanu mājās, darbs ritējis teju diennakts režīmā. Šobrīd jau zinām, ka lidsabiedrība airBaltic 6., 7. un 8. martā no Dubaijas uz Rīgu izpildīja četrus Ārlietu ministrijas organizētus repatriācijas reisus, ar kuriem atgriezās 569 pasažieri – Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un citu ES dalībvalstu pilsoņi. Pēc ministrijas aplēsēm kopumā no Tuvo Austrumu reģiona izceļojuši ap 700 Latvijas valstspiederīgo, kuri bija reģistrējušies Konsulārajā reģistrā un lūdza ministrijas atbalstu. Daļa Latvijā atgriezās ar airBaltic un citu ES dalībvalstu repatriācijas reisiem, daļa patstāvīgi. Šobrīd ministrija neplāno organizēt jaunus repatriācijas reisus.
– Vai Ārlietu ministrija grasās noteikt kādus aizliegumus ceļot uz valstīm, kuras skar apdraudējums? Kā ir ar Ēģipti?
– 4. martā atjaunojām visus ceļojumu brīdinājumus uz visām šī reģiona valstīm, bet ar Ēģipti ir tā, ka tur nav noteikts tāds drošības līmenis, ka nedrīkstētu ieceļot. Tomēr cilvēkiem jāseko līdzi informācijai, jo situācijas ir ļoti mainīgas. Ceļotājiem iesakām – lai arī biļetes ir iegādātas, ļoti rūpīgi apsveriet nepieciešamību braukt uz šo reģionu un noteikti sekot līdzi drošības norādēm. Ceļojumu aicinām reģistrēt Konsulārajā reģistrā portālā Latvija.gov.lv vai lietotnē "Ceļo droši".
– Kā NATO kontekstā tiek tulkota raķete, kas tika palaista uz Turciju? Kāpēc tas nav uzbrukums NATO?
– Raķete lidoja un tika notriekta. NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas nostrādāja tā, kā tām bija jānostrādā. Kāds bija nodoms, to neviens nepateiks. Irāna saka, ka tai nebija nodoma uzbrukt Turcijai. Skaidri zinot, ka centralizētā komandu vadības sistēma Irānā nepastāv un ka katra vienība dara savas lietas, neviens oficiālu skaidrojumu neredzēs. Bet tas netiek tulkots kā uzbrukums NATO. Turcija ļoti skaidri paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības pasākumi strādā. Kopumā šis aizsardzības līmenis reģionā ir paaugstināts, tāpēc tur papildus ir gan lidmašīnas, gan kuģi un zemūdenes. Azerbaidžānā drons taču nokrita, tā ka situācijas ir neparedzamas.
Ministre uzsvēra, ka viņai ir pastāvīgi kontakti ar visiem šī reģiona valstu ministriem, un viņi pēc atbalsta vispirms vēršas pie Eiropas Savienības, saprotot, ka, nokļūstot sarežģītā situācijā, nav daudz valstu, kas var sniegt praktisku atbalstu – kaut pretdronu sistēmas. Turklāt izdevās vienoties arī par politisku paziņojumu: – Svarīgi ir radīt izpratni par situāciju šī reģiona valstīm. Šobrīd sniedzam atbalstu viņiem, bet gribēsim viņu atbalstu Ukrainas un citos jautājumos.
Irānas režīms ir bijis drauds drošībai, mēģinot izveidot savu kodolprogrammu, iespējams, kodolieročus. Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra nav varējusi apliecināt, ka Irānas kodolprogramma ir pilnībā uz mieru vērsta programma. Irāna pēdējos astoņos mēnešos nav ielaidusi nevienu inspektoru, nav ļāvusi pieeju nevienām instalācijām, kur tā bagātina urānu, ne arī devusi informāciju, kas notiek ar tiem 440 kg urāna, kas ir tās rīcībā. Līdz ar to nesaderība ar starptautiskajiem verifikācijas mehānismiem ir ļoti būtisks drauds ne tikai reģionam, bet arī plašākai teritorijai. Ja Irānai būs kodolierocis, tad citas valstis mēģinās to iegūt, un tad nekādi neizplatīšanas līgumi un sistēmas nestrādās. Un tad mēs būsim pilnīgi citā pasaulē.
– Kā jūs tulkojat Irānas pasludināto Džihādu (svēto karu) – vai tas attiecas tikai uz izraēļiem un amerikāņiem, vai arī grib nogalināt visus baltos kristiešus visās valstīs? Vai tas nozīmē, ka arī mūs islāma radikāļi apdraud?
– Latvijā nav tāda drošības apdraudējuma – to zinām, saņemot iknedēļas apskatus un informāciju no Valsts drošības dienesta. Būt informētiem – tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kopš brīža, kad Sīrijā sākās mēģinājumi izveidot kalifātu. Tas, lai pie mums neveidotos radikālas grupas, tiek monitorēts un par to rūpējas. Kopumā mums nav radikāla sabiedrība – varam sociālajos tīklos viens uz otru rāties, bet cilvēki saprot, kas notiek.
Eiropā draudi tomēr ir iespējami. Neteikšu, ka tas tiešā veidā saistīts ar kādu Irānas paziņojumu, bet mēs skaidri zinām, ka caur Irānas diplomātiskajām pārstāvniecībām ir koordinēti dažādi uzbrukumi Eiropas valstīs un mēģinājumi veikt darbības, kas ir pretrunā ar Eiropas valstu drošības interesēm. To apzinoties, drošības dienesti visās valstīs tam seko.
Irānas uzvedība pēdējo gadu laikā ir bijusi tiešus draudus radoša un agresīva. Un nebija nekādas garantijas, ka tas neturpināsies. Redzam, ka šim režīmam nekas nav svēts – desmitiem tūkstoši cilvēku, kas protestēja, ir iznīcināti vai pazuduši bez vēsts.
– Cilvēki ļoti uztraucas par esošo situāciju pasaulē. Viņi lasa, ka Skandināvijas valstīs cilvēkus aicina izņemt skaidru naudu.
– Nav mums militāru draudu. Krievijai joprojām visi spēki, visi resursi ir Ukrainā. Kopā ar sabiedrotajiem mums ir laba izlūkošanas informācija, un redzam, kas notiek. Vienlaikus, ja iestājas pamiers Ukrainā, drošības situācija var mainīties, jo Krievijas militāro iekārtu ražošanas spējas paliek. Tāpēc jau šobrīd ieguldām savās aizsardzības spējās, lai nevienā brīdī nebūtu vāji – ne kā Latvija, ne kā NATO dalībvalsts. Tāpēc ir NATO sabiedrotie uz vietas, un arī saikne ar ASV ir ļoti būtiska.
– Vai varat pakomentēt oligarha Pjotra Avena sankciju jautājumu?
– Varu teikt tikai to, ka vairāki Krievijas oligarhi ir Eiropas Savienības, britu, ASV un citu valstu sankciju sarakstos. Un ir zināms iemesls, kāpēc viņi tur ir – pamatojums ir publiski atrodams. Skaidrs ir viens – kamēr Krievija nav pārtraukusi karu un nav indikāciju, ka tā ir gatava mieram, nekāda sankciju vājināšana pret Krieviju nav pieņemama. Tas ir arī ir Saeimas viedoklis. Ik pēc sešiem mēnešiem sankciju pakete, kurā ir ap 3000 personu, mums ir jāpārskata.15. martā gaidāma nākamā sankciju sesija.
– Kā jūs raugāties uz to, ka Latvijas tirdzniecības apjoms ar Krieviju nesamazinās?
– Mans personīgais viedoklis, ko Ministru kabinets nav atbalstījis – mums jāslēdz tirdzniecība ar Krieviju. Mūsu uzņēmumi jau ir parādījuši, cik labi var pārorientēties uz citiem tirgiem. Mūsu uzdevums ir palīdzēt būt šajos tirgos, ko esam arī darījuši. Vienlaikus ir leģitīma tirdzniecība ar Centrālāziju – tur kopā ar muitas un Eiropas sankciju kolēģiem vērojam, lai atsevišķas valstis neizmantotu šo tranzīta ceļu. Nākamais ir, ka Krievijas un Baltkrievijas sankcijas ir samērotas, lai nebūtu tā, ka preces caur Baltkrieviju nonāk Krievijā. Skatoties muitas deklarāciju līmenī, kopumā tirdzniecība ir samazinājusies. Latvijas banka un Centrālā statistikas pārvalde skatās citā līmenī. Runājot par muitas deklarācijām, 85% no tām nav Latvijas izcelsmes – tās ir citas Eiropas valstis. Atlikušajos 15% ietilpst farmācija un alkohols – no 2000. gadiem viss skotu viskija eksports, piemēram, uz austrumiem iet caur Latviju. Tas bija liels darbs, ko savulaik ieguldīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūra un vēstniecība, lai panāktu šo tirdzniecību caur mūsu ostu. Arī šis bizness nav aizliegts. Līdz ar to tā ir uzņēmumu izvēle tirgoties vai netirgoties ar Krieviju. No morāles viedokļa – nekādā gadījumā to nevajadzētu darīt.
Ministre nosodīja arī Venēcijas biennāli un iespēju Krievijai tur atvērt savu paviljonu, tāpat paralimpiskās spēles, kurās krievu sportisti var startēt zem sava karoga: – Mēs absolūti neatbalstām Krievijas dalību zem saviem karogiem. Mūsu sportistiem nav jāsacenšas ar Krieviju nevienā no sporta veidiem, bet tā ir daļa no šīs valsts taktikas, kā normalizēt karu un tikt atpakaļ starptautiskajā apritē.
13.03.2026.