— Cik lielā mērā jūs tagad pēc šiem četriem asiņainajiem kara gadiem ticat taisnīgam kara noslēgumam Ukrainai nākotnē?
Rolands no Ērgļiem: – Man, jau šķiet, ka Ukrainai taisnīgs kara noslēgums diezin vai būs iespējams. Tas jau redzams pēc tā sauktajām miera sarunām, kur nekas reāli uz priekšu nevirzās. Bet ukraiņi varonīgi turas. Latvija arī daudz palīdz. Arī es pats esmu ziedojis līdzekļus.
Henrihs no Madonas: – Man jau šķiet, ka viss ir izlemts Ukrainas aizkulisēs. Un, protams, ne jau taisnīgi. Tramps atklāti ir Putina pusē, vienīgi ASV Kongress viņu mazliet bremzē. Tur viennozīmīgi ir naudas intereses apakšā. Bet visu cieņu ukraiņiem – četrus gadus varonīgi turēties pretī Krievijai…
Vitolds no Barkavas: – Kaut kā ticības tam nav. Vismaz pēc tā, kā tas šobrīd notiek. Krievija jau šo karu negrasās beigt. Arī Tramps, lai arī miera sarunas organizē, īpašu vēlēšanos pēc taisnīga miera neizrāda. Tā ka maza cerība. Bet Latvija daudz palīdz Ukrainai, lai gan mēs esam maza valsts. Tas pilnīgi brīnums, kur ukraiņi smeļas tādu spēku stāvēt pretī Krievijai.
Viktorija no Madonas: – Neesmu par to tā īpaši domājusi, bet gribētos ticēt, ka šis asiņainais karš tomēr beigsies Ukrainai taisnīgi. Lai gan miera sarunas kaut kā uz priekšu nevirzās. Taču, neraugoties uz visu, ukraiņu karavīri cīnās ļoti varonīgi. Var tikai apbrīnot viņus.
24.02.2026.