Pagājušajā nedēļā „Stars” informēja, ka Madonas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Aigaram Šķēlam nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, kā rezultātā viņš atkāpies no amata, saglabājot deputāta statusu un paliekot Attīstības komitejas vadītāja darbā. Otrdien notikušajā Madonas novada domes Finanšu komitejas sēdes laikā Aigars Šķēls darīja zināmus iemeslus, kāpēc Valsts drošības dienests viņam liedzis pielaidi valsts noslēpumam.
Madonas novada dome 2. februārī saņēma vēstuli no Valsts drošības dienesta ar informāciju, ka domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls pielaidi nav saņēmis, savukārt 16. janvārī viņš iesniedza iesniegumu par atkāpšanos no vietnieka amata un to zaudēja līdz ar pēdējo domes sēdi, kas notika 30. janvārī.
Aigars Šķēls sēdē skaidroja: – 15. janvārī biju atkārtotā intervijā Valsts drošības dienestā, kuras laikā mani iepazīstināja ar sagatavoto nolēmumu, ka man pielaide netiks sniegta, un norādīja iemeslus. Tās pašas dienas vakarā uzrakstīju iesniegumu, kurā atsakos no domes priekšsēdētāja vietnieka amata un šos pienākumus beidzu pildīt līdz ar pēdējo domes sēdi. Kā jau tas visiem zināms, šis stāsts izskanēja arī publiskajā telpā. Lēmumu pārsūdzēt negrasos, iemeslus tobrīd neizpaudu ar piebildi, ka to darīšu pirmajā sēdē, kurā sanāk kopā pilns deputātu sastāvs, un pēc tam arī masu medijos, ja būs interese.
Likuma par valsts noslēpumu 9. panta 3. daļa paredz vairākus gadījumus, kādos personai tiek liegta pielaide valsts noslēpumam – ja persona atteikusies no Latvijas pilsonības, ja personai ir ierobežota rīcībspēja likuma noteiktajā kārtībā, ja persona bijusi PSRS, Latvijas PSRS vai kādas citas ārpus Eiropas Savienības vai NATO esošas dalībvalsts drošības dienesta aģents, ja persona pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi PSKP vai Latvijas komunistiskās partijas vai interfrontes sastāvā, ja personai konstatēta psihiska nelīdzsvarotība. Neviens no šiem gadījumiem uz mani nav attiecināts. Uz mani attiecināms gadījums, kas saka, ka esmu sodīts par tiešu noziedzīgu nodarījumu vai valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Valsts noslēpumu aiz neuzmanības neesmu izpaudis. Esmu tiesāts par tieša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 1998. gadā Madonas rajona tiesas nolēmums atklāj to, ka esmu tīši izvairījies no uzturlīdzekļu maksāšanas. Šo faktu nenoliedzu, ar to, protams, arī nelepojos. Tāpat kā toreiz, tā arī tagad uzskatu, ka vārdi „tīša nemaksāšana" nebija īsti korekti. To, ka tiesas brīdī man bija uzkrājies uzturlīdzekļu parāds, atzīstu. Maksāju iespēju robežās; tie laiki bija visām zemnieku saimniecībām smagi. Tolaik Eiropas atbalsta maksājumi nevienam pat prātā nerādījās, arī saražotās produkcijas realizācija bija papildu meistarība. Savus ienākumus, kustamos un nekustamos īpašumus neesmu slēpis. Šobrīd kaut ko pierādīt ir grūti, jo grāmatvedības dokumenti par tiem laikiem nav saglabājušies, bet nolēmums ir balstīts uz to, ka hierarhiskā secībā no ieņēmumiem uzturlīdzekļu maksāšanai ir jābūt pirmajā vietā, tam seko kredīti bankām un ieguldījumi nākamo periodu ieņēmumos. Diemžēl es šo hierarhiju neievēroju, veicot ieguldījumus nākamo periodu ieņēmumos un sedzot kredītus ar mērķi saglabāt, nevis iznīcināt saimniecību, tas ir arī izdevies.
Kā rozīnīte uz tortes seko vēl viens pants, kas piemērots par to, ka esmu neuzticams, un šo neuzticamību vairo fakts, ka esmu bijis administratīvi sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, par transportlīdzekļa vadīšanu nelietojot drošības jostu, un nevienam nav pagājis garām mans brauciens 2024. gada 30. novembrī (zaudēta autovadītāja apliecība). Šie ir visi iemesli, kas kalpo par pamatu tam, kāpēc nesaņēmu pielaidi valsts noslēpumam.
20.02.2026.