28. janvārī, atzīmējot Barikāžu aizstāvju atceres 35. gadskārtu, novada iedzīvotājiem tika piedāvāta nebijusi iespēja: aplūkot 1991. gada barikāžu muzeja mobilo muzeju — Muzeobusu.
Dienas pirmajā pusē to apmeklēja izglītības iestāžu audzēkņi, savukārt pēcpusdienā Muzeobusa durvis bija atvērtas individuālajiem apmeklētājiem. Muzeobuss ir mobils muzejs, kas ļauj skolēniem apgūt prasmes un iemaņas darbā ar dažādiem informācijas avotiem, savienojot informāciju no mācību grāmatām, vecāku stāstījuma, barikāžu laikabiedru atmiņām un veidojot izpratni par vēstures daudzveidīgās interpretācijas cēloņiem, to nozīmi.
„Ikarus" autobuss, kurā ierīkota muzeja mobilā ekspozīcija, pirmo reizi bija apskatāms interesentiem 2006. gada 20. maijā muzeju nakts ietvaros.
Apmeklēt Muzeobusu bija aicināts ikviens, lai atcerētos, pieminētu un izzinātu 1991. gada barikāžu notikumus.
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja Signe Prušakeviča pastāsta: – Ideja radās jau pagājušajā gadā, kad mēs muzeja iekšpagalmā tradicionāli atzīmējām Barikāžu dienu, aicinot skolēnus un barikāžu dalībniekus dalīties stāstos pie ugunskura. Kopā ar kolēģi apmeklējām arī skolas, iepazīstinot bērnus ar muzejpedagoģisko programmu. Skolēni nāca arī uz muzeju. Tā kā šis ir barikāžu jubilejas gads, gribējām noorganizēt ko īpašāku un citādāku, kopīgi ar muzeja direktori Zani Grīnvaldi radās doma mēģināt uz Madonu dabūt šo Muzeobusu. Tas, ka šis muzejs šodien ir pie mums, ir īsts veiksmes stāsts. Laikus sākām interesēties par iespēju mobilo muzeju atvest uz mūsu pilsētu. Īpaši janvārī, tuvojoties Barikāžu dienai, pieprasījums pēc Muzeobusa ir ļoti liels. Bet, tā kā mēs savu vēlmi tik savlaicīgi izrādījām un jau pirms gada sākām interesēties, mobilais muzejs šajā dienā ver durvis interesentiem. Desmit klasēm dienas laikā ir iespēja paviesoties mobilajā muzejā. Gide vada grupas nodarbību, bet no pulksten 16 mobilo muzeju apmeklē individuālie interesenti. Protams, ja kāds dienas gaitā, ejot garām, piestāj un izrāda interesi, labprāt ļaujam iepazīties ar Muzeobusu.
Signe mobilo muzeju raksturo kā labu veidu, kā citādākā, neierastākā manierē skolēniem ļaut iepazīt barikādes un to stāstu.
Uzrunātie skolēni atzina, ka Muzeobuss ir lielisks veids, kā iepazīt vēsturi citādāk nekā klasē. Viņi sacīja, ka par barikādēm ir dzirdējuši iepriekš, bet šī bija iespēja uzzināt ko jaunu. Daudzi novērtēja, ka varēja apskatīt autentiskus priekšmetus, foto-
grāfijas un digitālo ugunskuru, kas palīdzēja labāk izprast, kā notika 1991. gada notikumi. Skolēni minēja, ka šāda pieredze padara vēsturi dzīvu un interesantu, un viņi labprāt dalītos ar uzzināto arī ar draugiem un ģimeni.
– Priecājamies par to, ka interese ir. Gribētos, lai skolēni vairāk ierastos no citām novada skolām, ne tikai pilsētas izglītības iestādēm, bet saprotams, ka tas ir ceļš, loģistikas plānošana, līdz ar to arī ierobežotas iespējas. Lai gan lielākoties Muzeobusu apciemo Madonas skolu izglītojamie, pie mums ierodas arī citu novada skolu audzēkņi. Tā kā skolēnu vidū ir dažādu vecumposmu bērni un jaunieši, gide pielāgo stāstījumu atbilstoši. Tepat blakus visas dienas garumā deg ugunskurs, pie kā var sasildīties, bet termosā pieejama karsta tēja. Piedāvājam palasīt arī atmiņu stāstus, radot noskaņu, kas maksimāli pietuvināta tam laikam, – vēsta Signe Prušakeviča.
Muzeobusā savukārt izvietoti ekrāni, vienā no tiem deg digitālais ugunskurs, kas rada barikāžu dienas sajūtas un noskaņas. Autobusa salonā izvietoti betona kluči, uz kuriem sēdēt, ir apskatāmas fotogrāfijas, avīžu izgriezumi, taustāmas tā laika liecības – apģērbs, priekšmeti, kādus barikāžu dalībnieki izmantoja – telefoni, radio aparāti, termosi un citas ikdienišķas lietas, kuras jaunieši nemaz varbūt nav redzējuši. Tiek rādīta arī filmiņa, tā ka ir ko uzzināt un izzināt. Tas nav tas pats, kas ieiet muzejā vai klausīties, ko stāsta skolotājs. Šādu autobusu ikdienā uz ceļa mēs neredzam, un tas vien rada jauniešos interesi un apbrīnu, pateicoties neierastajam formātam.
– Visas dienas garumā Muzeobusu aplūkoja 233 interesenti, no kuriem aptuveni 30 bija individuālie apmeklētāji, tai skaitā arī tie, kuri paši piedalījās barikādēs. Visi ar interesi apskatīja gan mobilajā muzejā izvietoto ekspozīciju un pakavējās sarunās un atmiņu stāstos pie ugunskura. Kāds kungs – barikāžu dalībnieks – atnāca ģērbies mētelī, ko, jaunietis būdams, pirms 35 gadiem vilcis mugurā, piedaloties barikādēs. Muzeobuss piesaistīja arī garāmgājēju interesi, kuri nebija zinājuši par iespēju to apskatīt. Pēc darbalaika mobilo muzeju iepazīt nāca arī ģimenes ar bērniem.
Muzeobuss Madonā piestāja pirmo reizi un tik drīz nebūs šeit sastopams. Pašvaldība arī sniedza atbalstu, lai nodrošinātu mobilā muzeja ierašanos un tā pieejamību Madonas iedzīvotājiem Barikāžu aizstāvju atceres dienā, – uzsver muzeja pārstāve.
1991. gada barikādes ir viens no tiem notikumiem, kas paliek atmiņā kā drosmes, vienotības un mīlestības pret savu valsti simbols. Šie notikumi atgādina, ka brīvība un neatkarība nav pašsaprotamas – tās prasa gan upurus, gan vienotu rīcību grūtībās. Barikāžu dienās Rīgā iedzīvotāji cēla barikādes, sargāja savas mājas, sabiedriskās ēkas un radio stacijas, apzinoties, ka katrs solis, katra ugunskura liesma, katrs aizstāvētais punkts ir svarīgs Latvijas neatkarības saglabāšanai.
Šodien – vairāk nekā 35 gadus vēlāk atceroties Barikādes – mēs joprojām mācāmies par cilvēku spēku stāties pretī netaisnībai un par solidaritātes nozīmi.
Muzeobuss ļauj šo vēsturi sajust tieši, aplūkojot tā laika priekšmetus un klausoties stāstos, kas atdzīvina pagātnes sajūtu. Tā ir iespēja jaunajai paaudzei saprast, ka brīvība un demokrātija nav tikai vārdos, bet dzīvē un ikdienas izvēlēs, ka tās veido cilvēki – ar savu drosmi, apņēmību un ticību labākai nākotnei.
Atceroties barikādes, mēs ne tikai pieminam notikumus, bet arī stiprinām savu izpratni par vēstures nozīmi, par atbildību pret savu valsti un sabiedrību un par to, cik svarīgi ir saglabāt atmiņas, nodot tās nākamajām paaudzēm, mācīties no pagātnes. Tie ir stāsti par cilvēcību, vienotību un drosmi, kas joprojām iedvesmo un aicina domāt par to, ko katrs no mums var darīt, lai brīvība un cieņa pret Latviju nekad nezaudētu savu nozīmi.
30.01.2026.