17. janvārī galerijā “MABOCA” Madonā atklāta izstāde “Pičiņu pačiņu”, ko veidojusi eksperimentālās mākslas festivāla “Optižūns” komanda.
Darbus radījuši festivāla ilggadējie dalībnieki – jauni un ekspresīvi latviešu scenogrāfi, metālmākslas dizaineri, vides un multimediju mākslinieki. Ekspozīcijā valda tehniku un konceptu dažādība, bet visus vieno dramaturga Jāņa Golubova teksti, iedvesmoti no Viļa Plūdoņa dzejoļa "Zaķīšu pirtiņa".
– Ļoti labs pasākums, un viss ir komandas darbs, – atzīst Jānis Golubovs. – Ar tekstu esmu nedaudz spēlējies un no tā izvilcis jaunus impulsus. Ikdienā mācos Kultūras akadēmijas 4. kursā un paralēli tam strādāju pie izrādēm. Mani interesē process kopā ar citiem cilvēkiem. Nav obligāti jāsadarbojas ar draugiem, man patīk sastrādāties ar domubiedriem. Skatītājiem savukārt pats galvenais ir brīvs gars, uzticība iet pa izveidotajām laipām, vērot darbus un skatīties vai neskatīties programmā rakstītajā.
Vispirms izstāde, vasarā – festivāls
Festivāla "Optižūns" programma iezīmē šī gada festivāla tēmu – iekurināt pirti. Vasarā šī tēma atklāsies Pārsteiguma kalnā Ērgļos. Kā stāsta organizatori, pērn festivāls Ērgļos izpalika, taču šovasar ap simts jaunajiem māksliniekiem atkal tur pulcēsies nometnē. Nedēļa būs atvēlēta jaunradei, lai skatītājiem darbus prezentētu 11. jūlijā.
– Ērgļos ir kalni un lejas. Cilvēki Pārsteiguma kalnā staigā pa takām, vēro performances, apskata dabas objektus, skan mūzika, – festivāla gaisotni iezīmē Raivo Mihailovs. – Lai ieskandinātu šī gada "Optižūna" festivālu, nolēmām vispirms izveidot izstādi kaimiņos – Madonā, "Maboca" galerijā "Visuma centrs 2". Esam saviļņoti, ka galerijas vadītāja Margrieta Griestiņa piekrita sadarbībai, un mums ir izdevies tajā ienest Optižūna garu gan pastaigu, gan mākslas darbu dažādības ziņā.
Daudzveidīga laikmetīgā māksla
No darba uz darbu skatītāji galerijā patiešām var pārvietoties pa laipām un piedzīvot daudzveidīgu laikmetīgās mākslas pieredzi. Kāda darba centrā novietota pirtsslota, un izrādās, ka darba autors ir izstādes kurators Raivo Mihailovs. – Mans izveidotais objekts ir skaņas darbs, ko iedvesmojusi dziļās klausīšanās metode, – vēsta Raivo. – Tajā ir daudz spriedzes, jo teksts stāsta par sirdspukstiem pirtī, kas karstuma dēļ mainās, kļūst straujāki. Līdzīgu pieredzi var piedzīvot ikdienas dzīvē lielpilsētā. Darbs strādā brīdī, kad tam pietuvojas.
Katrīna Milta savukārt radījusi stilizētus aizkarus ar apdrukātām mutēm. Dramaturgs māksliniecei iedalīja tekstu "Cok, cok, cok – malka, gars un spars. Pičiņu, pačiņu", ko vēlams, lai izpilda zaķīšu koris.
– Veidojot darbu, domāju par dažādām kopienām, par to, cik tas ir skaisti – darīt kopā. Tā kā dzīvoju Liepājā, festivāla cilvēkus satikt bija pagrūti, tāpēc sabildēju nevis viņus, bet jauktā kora "Laiks" dziedātājus, precīzāk – viņu mutes brīdī, kad dziedātāji izrunā "Pičiņu, pačiņu". Domāju arī par to, ka pastāv pieredze, kad esam kopā, bet ir laiks, kad veidojas kāds mezgliņš un vairs neesam kopā.
Telpā arī izcila glezniecība
Kolāžveida gleznojumu pie galerijas sienas radījusi māksliniece Marta Madara Grantiņa. – Man bija svarīgi darbu būvēt pamazām. Visu rudeni gleznošanai veltīju stundu dienā, būvējot intensīvu ainavu, – vēstīja māksliniece.
Aina Bikše atklāja, ka viņai bija iedalīts teksts par ceļa tīrīšanu uz pirti, par mīlestību šī ceļa pušķošanā: – Savā mākslinieciskajā izteiksmē tad nu pievērsos romantiskai noskaņai, ko tik bieži nemēdzu darīt. Darbam apkārt redzamas stilizētas rociņas, dibentiņi, tur ir arī kādas nezāles un skaists saulriets, uz kuru dodas cilvēki zirgos.
Elīna Kaire no apvienības "Pama" vēstīja par podkāsta "Ko? Kam?" izveidi: – Darba vienā epizodē tiek cilātas tēmas, vai koka vecums nosaka tā statusu, un kā ir ar koku imigrantiem – vai tie mums ir vajadzīgi? Podkāstu var noklausīties pie galerijas skatuves, uzliekot tam domātās austiņas.
Darbi pielādēti ar rotaļīgumu
Dāvinot katram māksliniekam pirts dvielīti, izstādes scenogrāfe Marianna Lapiņa, klātesošajiem minēja, ka izstādes dramaturģija atgādina par ieklausīšanos dabā un cilvēka ķermeniskumā. Gan dramaturģija, gan mākslinieku darbi "pielādēti" ar radošumu un bērnišķīgu rotaļīgumu.
Festivāla darbu tēma aicina domāt gan par iekšēju, gan ārēju pirti un aicina atvēsināties no ikdienas tveices. Teksti un darbi kalpo kā metafora iekšējai un ārējai attīrīšanai, kas salīdzināma ar sabiedrības nepieciešamību pēc pauzes no ikdienas steigas un dzīves drudža vai pretēji – kā iespēja uzmest garu uz jau pazīstamām problēmām.
Izstāde Madonā, galerijā "Visuma centrs 2" būs apskatāma līdz 20. februārim.
23.01.2026.