21. janvārī Madonas pilsētas centrā sākas redzamākais posms bijušā ugunsdzēsēju depo ēkas demontāžā Saules ielā 8. Pēc pagājušajā nedēļā veiktajiem sagatavošanās darbiem un iekštelpu demontāžas, šajā fāzē piesaistīta smagā tehnika konstrukciju nojaukšanai un būvgružu utilizācijai.
Vecās depo ēkas demontāža tiek veikta Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekta "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija" (ID.Nr. 1.3.1.1.i.0/1/23/I/IEM/001) ietvaros.
Darbus pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras pasūtījuma veic SIA "NORFA". Iedzīvotājiem jārēķinās, ka darbu laikā īslaicīgi var tikt ierobežota ietves izmantošana tieši gar ēku, taču kopējo satiksmi darbi būtiski neietekmēs.
Vecās depo ēkas nojaukšana ir viens no priekšnosacījumiem valsts mēroga projektā, kura mērķis ir stiprināt glābšanas dienestu kapacitāti un modernizēt to infrastruktūru. Pateicoties šim projektam, Madonā, Skolas ielā 44, jau kopš pagājušās vasaras darbojas jaunais katastrofu pārvaldības centrs. Tur mūsdienu prasībām atbilstošā vidē vienuviet strādā ugunsdzēsēji glābēji, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra.
– Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka bijusī ugunsdzēsēju depo ēka nav pašvaldības īpašums. Jaunā centra izbūve Madonā bija iespējama tikai ar nosacījumu, ka tiek demontēts nolietotais Iekšlietu ministrijas īpašums Saules ielā 8. Jebkādas izmaiņas šajā programmā būtu liegušas iespēju saņemt visam Madonas reģionam nozīmīgas investīcijas un radītu finanšu korekcijas risku valsts budžetam desmitiem miljonu eiro apmērā, – uzsver Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības vadītājs. – Lai Madona iegūtu modernāko iespējamo depo, diemžēl ēka Saules ielā bija jānojauc. Ja nestartētu šajā projektā, tad glābšanas dienestu darbinieki joprojām būtu ēkās, kas jau ir nokalpojušas un neatbilst mūsdienu prasībām.
Jaunais katastrofu pārvaldības centrs VUGD Madonas daļas amatpersonām nodrošina mūsdienīgas, modernas un ugunsdzēsības prasībām atbilstošas telpas, un sekmē operatīvāku ugunsdzēsēju glābēju reaģēšanu uz negadījumiem un ļauj efektīvāk izmantot esošos resursus, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Aizvadītajā gadā, izskanot ziņai, ka vēsturiskā ēka tiks nojaukta, iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar šādu lēmumu, arī pašvaldība rīkojās, lai rastu risinājumu un ēku saglabātu, tomēr bez rezultātiem.
Madonas novada pašvaldība augstu vērtē iedzīvotāju emocionālo saikni ar depo ēku, tādēļ līdz pat pēdējam brīdim tika izskatīti dažādi risinājumi tās saglabāšanai, konsultējoties ar atbildīgajām valsts instancēm. Tomēr stingrie Eiropas Savienības fondu nosacījumi un lēmumu pieņemšanas procesa vēlīnā stadija, kad jau bija noslēgti līgumi ar būvniekiem un saskaņoti demontāžas projekti, nepieļāva ēkas pārņemšanu pašvaldības īpašumā bez kritiskiem riskiem visam projektam kopumā.
Jautājumu par ēkas iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vērtēja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tomēr nolēma šo procesu nevirzīt. Eksperti atzina, ka daudzo pārbūvju un iekštelpu pielāgošanas rezultātā ēka laika gaitā zaudējusi savu sākotnējo, inženiera Alberta Neidera projektēto viengabalainību. Tāpat secināts, ka depo ir tehniski nolietojies un atzīts par avārijas stāvoklī esošu. Tā atjaunošana prasītu vismaz miljonu eiro lielus ieguldījumus, kas nav salāgojams ar pašvaldības budžeta iespējām.
Demontāžas darbi nupat uzsākti un tos plānots pabeigt līdz 27. februārim. Taujājot, vai ir zināms, kas šajā vietā varētu būt nākotnē, novada pašvaldības vadītājs norāda: – Grūti teikt, kas paredzams nākotnē, jo tas ir valsts īpašums. Šai vietai paredzu jaunu iespēju, visdrīzāk sadarbībā ar kādu privātu uzņēmēju. Tas ir pilsētas centrs, noteikti ir iespējams šo vietu attīstīt.
Šī ēka celta 1920. gados. Lai arī tai nav kultūrvēsturiska pieminekļa statusa, tā tomēr ir nozīmīga Madonai. Lai saglabātu vēstures liecības, sadarbībā ar Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistiem ir veikta rūpīga ēkas dokumentēšana. Pēc ekspertu rekomendācijām jau gada sākumā tika demontēti un muzeja krājumā saglabāti vērtīgākie depo elementi. Nākotnē pilsētvidē plānots izveidot publisku piemiņas zīmi – informatīvu stendu vai ekspozīciju, kas vēstīs par šīs vietas nozīmi Madonas pilsētas attīstībā un ugunsdzēsēju drosmīgo darbu gadu desmitu garumā.
Jau šī gada februārī Madonas muzeja Izstāžu zāļu foajē būs apskatāma informatīva izstāde par ugunsdzēsēju depo ēkas vēsturi, parādot tās celtniecību, attīstību, pārmaiņas dokumentos un fotogrāfijās.
23.01.2026.