Pirts meistare Gunta Pūce Madonas Biznesa centrā organizētajā pop-up veikaliņā bija sastopama ar pirts skrubju un sāls maisījumu, arī garšvielu piedāvājumu, dāvanu komplektiem pirtij, slotiņām, augu tējām un citu.
Visiem, kas interesējās, kas ir burciņās un toverīšos, viņa stāstīja, kādi augi tur ir samalti un kam tie domāti. Augu maisījums ar sāli, ko pirtiņā klāj uz ādas, veic savu darbu – ne vien attīra, velk ārā visu, kas nav vajadzīgs, bet pretī dod savu labumu. Katra pirts ir kā dziednīca, kas attīra miesu, dod "vieglu garu" un enerģiju.
– Man joprojām ir svarīgs viss dabiskais. Esam vairāk vai mazāk dabas bērni un dzīvojam ar garšām, smaržām un emocijām, un visas dabiskās lietas vajadzētu daudz vairāk lietot ikdienā.
Pirts skrubji tiek gatavoti no augiem, un tie nāk no dabas. Mūsu organisms atsaucas uz tiem augiem, kas ir visapkārt. Citās zemēs varbūt izmanto citus, bet mums ir kliņģerītes, piparmētras, lupstājs, samtenes, nātres un citi, kas ir arī garšvielas. Ar vasarā savāktajiem augiem strādāju visu sezonu, sienu ziedu buntītes, ko izmanto aromterepijai, kāju vanniņām. Vienam pirts rituālam man ir dažādas slotiņas, – uzsver Gunta.
Vasara bija lietaina, bija jāatrod piemērots laiks, kad savākt augus, bet tie ir bagātīgi savākti, nesti mājās un kaltēti. Tagad, ziemā, tiek novērtēts viss, kas ir krājumos. Tie visu laiku ir jāuzmana, jāškurina, ar tiem ir jādarbojas, lai gaiss tiek klāt, lai saglabātu labu kvalitāti.
Pirtsslotu vērtība
– Gatavoju daudz augu un daudz pirtsslotu. Tās ir vasarā tapušas, man ir lieli krājumi. Vienam pirts rituālam ir vajadzīgs daudz pirtsslotu, var izmantot desmit un pat vairāk. Tās liek zem galvas, uz galvas, zem kājām, pēršanai. Slotas tiek gatavotas visu vasaru, ne jau tikai līdz Jāņiem. Klasika, protams, ir bērza pirtsslotas, bet tās var siet no daudziem kokiem. Ir jāskatās nevis kalendārā, bet arī dabā, kad un kas ir jādara. Līdz Jāņiem bērziem vēl ir nenobriedušas lapas, galotnītes vēl jēlas. Līdz Jāņiem pirtnieki cenšas sasiet rituālās slotas, bet bieži vien slotu siešana pēršanai vēl lielos daudzumos nenotiek, jo lapas līdz Jāņiem nav nobriedušas attiecīgajā kondīcijā, ir mīkstas galotnītes. Slotas tiek sietas līdz vēlam rudenim, tas nav tikai darbs līdz vasaras saulgriežiem. Ozola slotas var siet arī augustā, pat ir nācies septembra sākumā. Slotas nesaldēju, jo nav tik lielas saldētavas. Vienu gadu biju sasaldējusi ievu un ceriņu ziedus, un priecājos par to smaržu, atsaucot atmiņā pavasari, – stāsta pirtniece.
Katrs izvēlas ko savu
Uz vaicājumu par to, ko cilvēki vairāk izvēlējās Ziemassvētku pop-up veikaliņā Madonā, viņa dalījās iespaidos: – Katram jau ir savas sajūtas. Vienam patīk piparmētru smarža, kādu citu uzrunā kārtojums, kas salikts burciņā. Mans pozitīvais novērojums bija, ka cilvēki, ar ko sarunājos, ir ļoti zinoši, pārliecinoši stāsta, ko vēlas. Mūsdienās jau daudzi atrod nepieciešamo informāciju par pirtīm, dabiskajiem pirts skrubjiem, aromātiem, augiem tējai. Man tirdziņā pagāja četras ļoti piepildītas dienas, un bija interesanti uzzināt, ko pirts gājēji izvēlas dāvināšanai, ko nopērk sev. Daudzi izvēlējās garšvielu maisījumu ar sāli – dilles, lupstāju. Lupstājs ir universāls augs, ko senči pie mājām ir audzējuši, lielisks garšaugs un arī unikāls pirtij. Piekrišana bija arī ķirbju pulverim.
Tirdziņu gaidīju, tam gatavojos visu vasaru. Pavasarī apmeklēju arī Viļānu tirgu, vienu reizi biju arī Jēkabpils tirgū un reizi – Zirgu pasta tirgū Straupē. Tas patika vislabāk, jo izjutu vislabāko atmosfēru, bija atvērti cilvēki, kas nāca klāt, bija daudz sarunu, ieteikumu, jautājumu. Tā bija ļoti laba pieredze, un droši vien vēlēšos šajā tirdziņā pabūt arī šogad.
Augi papildina pirts labumus
Visi marķējumi, kas atrodas uz Guntas Pūces rūpīgi sagatavotajām burciņām, norāda augu sagatavošanas laiku, termiņu, un visu jācenšas laist apritē.
– Esmu PVD nokārtojusi nepieciešamos dokumentus, pierādot produkcijas kvalitāti un atbilstību izmantošanai pārtikā, uztura bagātināšanā, saņēmusi atļauju, ka varu vākt un realizēt savus augu izcelsmes produktus. Man pirtij ir savākts tik daudz augu, ka paliek pāri, un varu savu bagātību piedāvāt arī citiem, taču tējas nav manas nodarbošanās pamats, bet papildu interese, – uzsver pirtniece.
Viņa stāsta, ka arī ziemu var izmantot pirtī, ienesot sniegu iekšā kontrastam, var izmantot skujkokus, lai tumšajā laikā palīdzētu cilvēkam justies priecīgāk.
– Liekas, ka zinu diezgan daudz, esmu apguvusi teorijas, bet strādāju pēc sajūtām. Kad pie manis ierodas uz pirti, mēs sākumā apsēžamies, padzeram tēju, ikdienu atstājam aiz durvīm. Dodu iespēju padarboties ar sevi, lai iejustos pirts procedūrā. Sagatavojot skrubjus ar augiem, vados pēc sajūtām, bet arī ieklausos katrā cilvēkā, kādas ir viņa vēlmes, ko vēlas vai nevēlas. Ja pie manis ir ieradies pirts cienītājs, viņš uzticas un ļaujas pirtnieka izstrādātajai secībai, pilnībā izbauda pirti. Īstā pirts rituālā ir jābūt slotām, nevar būt īsta pirts bez pēršanas. Ārā pie pirts ir arī kubuls, kur var iegremdēties. Temperatūras kontrastu vajag, bet es ar ūdens temperatūru variēju, lai ūdens nav ledains un stindzinošs. Cenšoties nolasīt klienta vajadzības, beigās ir arī gandarījums, ka sajūta ir bijusi pareiza.
Pirts ar meistaru nav parasta
Pirts ar zīmolu "Guntiņa – uguntiņa – pirtiņa" nav tikai parastā pirts ar mazgāšanos, bet pēc pirts meistares pieredzes un zināšanām veidotu rituālu, kas vērsts noteiktā secībā uz ķermeņa labsajūtas un emociju līdzsvarošanu. Darbs ar augu skrubjiem, slotām, aromātisko augu slotiņām, masāžu, tējām to papildina, bet notiek pēc katra sajūtām, ko vēlas vai nevēlas. Pirts rituāls ilgst 3-4 stundas, un katram pirtniekam tas ir savs.
Gunta Pūce novērtē, ka Pirts skola ir devusi gan daudz zināšanu, gan satuvinājusi ar citiem pirts meistariem: – Visi Pirts skolas beidzēji regulāri satiekamies, apmaināmies pieredzē, kā arī virzāmies uz priekšu, padziļinot prasmes un zināšanas. Nesen arī es izgāju masāžas kursus, veicu relaksējošu masāžu. Vasarā dodos uz "Evertiem", kur tiekas līdzīgi domājoši cilvēki, dalās savā pieredzē, piedāvā sagatavotos skrubjus, uzzina ko jaunu.
Katram pirtniekam ir kas savs, un cilvēki atrod tieši to pirti un tieši to pirts meistaru, kas viņam ir vajadzīgs. Pirtniekam ir svarīgi veidot savu pirts rituālu, apaudzēt ar savām zināšanām, prasmēm un relaksācijas iespējām, lai tā nebūtu tikai parasta pēršanās. Pēc pirts ar "vieglu garu" daudzi jūtas kā no jauna piedzimuši, atbrīvojušies un atjaunojuši spēkus.
Papildina zināšanas
Lai sniegtu pirts procedūru pakalpojumus, pirtnieka sertifikāts apliecina zināšanas. Pirtnieks ir profesija, un Gunta Pūce atzīst, ka ļoti patīk tas, ko dara.
– Joprojām daudz mācos. Šogad esmu izvēlējusies papildināt zināšanas Baltu skolā, ieklausoties latvisko zīmju valodā, tradīcijās, – pastāsta Gunta Pūce.
Viņa gadu ir mācījusies Cēsīs Pirts skolas filiālē, otru gadu – mācījusies par pirts meistari, vēl apguvusi zināšanas Lielvārdes pirts Ūdens skolā. Uzrunājusi arī Valdas Vītolas kā pirtnieces darbība, tautasdziesmu pielietojums, ūdens rituāls. Tā ir tāda kā ķēdīte, kad pirtnieki ar savām zināšanām viens otru papildina, bet katrs atšķiras ar ko savu.
09.01.2026.