Decembra sākums Saeimā iezīmējas ar lemšanu par jauno budžetu un tā pieņemšanu. 4. decembrī tas tika apstiprināts, un, kā norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos.
Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtē budžeta izskatīšanas gaitu, norādot, ka, lai gan debates par atsevišķiem priekšlikumiem bijušas asas, īpaši no opozīcijas puses, tomēr tās bijušas konstruktīvas, bez žestikulācijas, un tajās lielākoties valdīja cieņa un konstruktivitāte. Tomēr Daiga Mieriņa atzīst, ka tendence deputātiem nevēlēties vienam otrā patiesi ieklausīties aizvien ir klātesoša.
Aicinot mediju pārstāvjus uz gada pēdējo tikšanos, Daiga Mieriņa norādīja, ka nākamā gada budžets ir nepārprotama valsts apņemšanās pilnveidot valsts aizsardzības spējas.
– Svarīgi, ka nākamā gada budžetā izdevies rast līdzekļus Latvijas Onkoloģijas centra 2. kārtas būvniecības turpināšanai, veicot Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējuma pārdali. Izdevies rast arī papildu finansējumu pieejamākai veselības aprūpei, īpaši reģionos. Ir piešķirts papildu finansējums lauku ģimenes ārstiem, kā arī tiks izveidots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkts Krāslavas novada Indrā. Tāpat būtiska joma – budžeta pārskatīšana reizi četros gados. Līdz šim nav bijis deliģējums Finanšu ministrijai izstrādāt metodiku. Zināmā mērā tas nozīmē, ka viņiem tiek dots deliģējums arī noteikt, kas un kādā mērā ministrijām būtu jāmazina. Tajā iekļauts arī uz mērķi orientēts budžets. Mūsu tālākais redzējums – prēmijas un cita veida izmaksas varētu izmaksāt tikai tad, kad ir sasniegti mērķi, kas būtu ministrijas kopējie. Par to noteikti vēl būs diskusijas, – uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. – Tāpat plašas diskusijas izvērtās par novērtējuma prēmijām. Nākamajā gadā tās vēl tiks izmaksātas, bet ar 2027. gadu vairs netiks izmaksātas. Būtisku ieguldījumu var dot atalgojuma pārskatīšana, jo, kā zināms, ministrijās tas ir ļoti atšķirīgs. Tāpat šis 0 budžets attiecas arī uz pašvaldībām. Budžets ir pieņemts, bet nedrīkst apstāties, un darbs jāturpina – izdevumi ir jāpārskata un jāmazina.
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki.
Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9 % apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.
Nākamajā gadā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts drošības stiprināšanai nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Lielāks būs bērna piedzimšanas pabalsts un bērna kopšanas pabalsts, kā arī lielāks atbalsts būs aizbildņiem un adoptētājiem.
Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai varētu īstenot jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
23.12.2025.