Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

“Ar Madonu sirdī dzīvoju es”

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 11.12.2025.

“Ar Madonu sirdī dzīvoju es”
Burtu lielums

— gandrīz dzejiski — uz sarunu par savu spēju uzturēt kustību kā veselīga dzīvesveida neatņemamu daļu ierodas Māris Kalve.

Māris Kalve darbojas Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienībā (LSVS), ir atbildīgais par riteņbraukšanu, distanču slēpošanu, ko spartakiādes finālsacensības šajos sporta veidos regulāri sarīko Madonas novadā. Tas ir tāpēc, lai arī seniori vairāk kustētos, tādējādi paildzinātu savu aktīvās dzīves laiku, veidotu senioru sporta tradīcijas.
Māris Kalve atklāj, ka dzimtā puse ir Madona un skolas gadi saistās ar Madonas 1. vidusskolu, arī ar Madonas sporta skolu, kas nesen atskatījās uz 65 gadu pastāvēšanas vēsturi.
– Daudzas labas lietas ir notikušas Madonā, kam nākamgad atzīmēsim 100 gadus. No pilsētas simtnieka ar Madonu sirdī jaunības gadi nodzīvoti, bet 11 gadus esmu te mācījies. 1966. gadā, pabeidzot vidusskolu, desmit gadus veltīju Rīgas rajonam, kur mani vairāk interesēja attīstītā ekonomika. Tomēr visās aktivitātēs līdzās bija sports. Rīgas rajonā organizējām "Zelta mopēdu", "Ādas bumbu", "Zelta ripu". Sekoja Jelgavas posms, izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā vadītājiem izveidoju basketbola komandu, aicināju uz Jelgavu piedalīties turnīros. Kad līdz 2014. gadam Rīgas domē veicu Pārdaugavas izpilddirektora pienākumus, kopā ar Rīgas domes deputātu Kārli Strēli aicinājām sportot Saeimas deputātus, arī novadnieks Raimonds Vējonis spēlēja basketbolu deputātu komandā.
2000. gadu sākumā aizrāvos ar riteņbraukšanu senioru kategorijā. Piedalījos seriālos, ko organizēja Igo Japiņš. Satiku savus jaunības konkurentus, pacīnījos, savā grupā uzvarēju kalnu divriteņu sacensībās "Vienības kauss" Siguldā. Madonas pašvaldības tūrisma darba organizatorei Sanitai Somai varu izteikt komplimentu par interesantajām velosipēdu ekskursijām. Patika veloekskursija "Apkārt Lubāna ezeram" – ap 60 km, arī uz Gaiziņu, Lazdonu, Praulienu. Joprojām tiekos ar draugu kopu, kas ir velofanātiķi, grib kustēties. Kopā izbraukājām apkārtni blakus Cieceres ezeram, apmeklējām Balvu novada Stompaku purvus, Rekavu, Smiltenes apkārtni.
Kas liek kustēties? Par to Māris Kalve izsakās: – Katram ir savs raksturs, savas vajadzības, aizraušanās. Darbojoties LSVS valdē, redzu, ka ir cilvēki, kas grib sacensties, pierādīt sevi jebkurā vecumā. Aktīvāko novadu vidū ir arī Madonas novads, pateicoties Dacei Saulītei, kas seniorus saorganizē.

Ieinteresēja riteņbraukšana
– 1960. gadu sākumā starp Saules ielu un Blaumaņa ielu atradās Madonas Sporta skola. Tur, kur bija pirmais kinoteātris Madonā, laukumā no sētas puses atradās sporta skola. Vēlāk sporta zāle bija pie autoostas. Kad uz Madonu atbrauca Aleksandrs Grotkers, iesaukts par Sašu, notika treniņnodarbības riteņbraukšanā. Tolaik ar bērniem aktīvi nodarbojās arī DOSAAF, kas stadionā organizēja kritēriju izpildes braucienus ar velosipēdu. Vēlāk aizgāju pie Grotkera, kur sāku trenēties, iedeva pat jaunu riteni. Tolaik jau biju beidzis dejot tautas dejas pie Dzidras Rubenes, kur mūsu 5.-8. klašu kolektīvs bija starp labākajiem dejotājiem republikā pirmajos skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Ar riteni gan nobraucu tikai kādus pāris gadus, jo sākās problēmas ar veselību, bija jāatvadās no šī sporta veida. Taču gribējās darboties, aizgāju uz distanču slēpošanu. Tolaik slēpošana Madonas 1. vidusskolai bija arī specializācijas virziens. Mums bija Smeceres sils, un 50. gados trases bija veidotas arī šosejas kreisajā pusē, kur bija kalnains apvidus. Egila Ziņģīša laikā sāka apgūt tagadējās distanču slēpošanas trases. 60. gadu sākumā uzbūvēja arī 25 m tramplīnu, un Lapsu kalnā bija arī trase slalomam, Andris Ramanis bija aktīvs treneris. Toreiz Madonas meitene Ludmila Moseikova izauga līdz Latvijas meistarības līmenim, – atmiņās pakavējas Māris Kalve, kas joprojām uztur saikni ar jaunības laika "cīņu biedriem", satiekas, lai paslēpotu.

Svarīgas aktivitātes veselībai
– Riteņbraukšana, peldēšana, iešana vai nūjošana – šie trīs sporta veidi ir ieteicamākie senioru vecuma cilvēkiem. Jo lielāks vecums, jo vairāk jādomā par mugurkaulu. Peldēšana ir ļoti ieteicama. Vasarās var peldēt ezeros. Bet tomēr ir vajadzīgs baseins. 50. gados baseins bija Lazdonas ezerā, pēc tam 25 m baseinu ar iespēju lēkt izveidoja Rāceņa ezera krastā pie glābšanas stacijas. Pašlaik neredzu iespēju peldēt baseinā Madonā, kur tie ir nelieli.
Distanču slēpošana ir laba, veido ķermeņa vispusīgu uzturēšanu, taču iespējama sniegotās ziemās, bet arī ne visiem tā patīk un der, jo ir jābūt līdzsvara izjūtai, un senioriem tā pasliktinās. Slēpotāji gados, protams, slēpo, bet tikai savā amplitūdā, lai būtu kustības svaigā gaisā. Ieteicamāka ir nūjošana, jo tur ir tie paši elementi, kas slēpošanā, turklāt nūjot var jebkur, nevajag distanču trases.
Esmu novērojis, ka Madonā starp senioriem ir populārs volejbols, par ko jāpasakās Jānim Sudāram un Arkādijam Strodam, – vērtē Māris Kalve.
Viņš piebilst: – Ja seniori vingrotu, būtu lieliski, taču iesaku to darīt kopā ar fizioterapeitu. Kad Kristīne Sirmā Liezērē organizēja un vadīja vingrošanas nodarbības, trenējot dziļo muskulatūru, grupā bija 15 sievietes un viens vīrietis (var uzminēt, kurš). Mani 2011. gadā piemeklēja mugurkaula diska trūce. Izglāba fizioterapijas nodarbības, pēc kurām apmeklēju arī baseinu un tiku uz strīpas bez operācijas. Turklāt Madonā ir ļoti talantīgi fizioterapeiti.
Visbeidzot Māris Kalve iesaka pievērsties arī uzturam: – Mana dzīvesbiedre Ieva Kalve ir rīdziniece, kas ļoti mīl dabu, un mēs no 2015. gada dzīvojam laukos Lubejas pusē, ne tikai saimniekojam. Savā zemes gabalā iestādījām 1200 smiltsērkšķu kociņus, Ieva pabeidza kursus augļkopībā. Piedzīvoti arī labas ražas gadi, kad lielāko apjomu ogu iepirka igauņi. Pašiem, lai spiestu sulas, bija jāiziet PVD uzraudzība, jāsaprot grāmatvedība.
Pateicoties Ievai, kas savulaik ir ieguvusi arī medicīnisko izglītību, ikdienā cenšamies izvēlēties veselīgu uzturu. Laukos paši audzējam savu pārtiku, veidojam mājas ēdienkarti ne tikai pēc kalorijām, bet arī cenšamies izslēgt visus tos produktus, kas satur pievienotās E vielas un piedevas. Nav vērts sevi piesārņot, labāk turēties pie visa dabiskā. Kartupeļus, gurķus, tomātus mēs nodrošinām, arī vietējie āboli ir ļoti vērtīgi, turklāt vēl mūsu laukos tas viss izaug.

#SIF_MAF2025

12.12.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px