Eiropas Savienības (ES) institūcijas ir vienas no pasaulē lielākajām daudzvalodības uzturētājām — Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei nepieciešama komunikācija visās 24 oficiālajās valodās. Tas rada pieprasījumu pēc profesionāliem tulkiem, tomēr mākslīgā intelekta (MI) ērā tulku darbā gaidāmas lielas pārmaiņas.
– Tulki ir vieni no pirmajiem amatiem, kas piedzīvos fundamentālas izmaiņas, – saka Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece, ārštata tulks ES Tiesā – Līga Ābele. Līga ir rīdziniece, bet šobrīd dzīvo Ērgļos, savas dzimtas īpašumā.
– Eiropas Savienības institūcijās ļoti svarīga ir daudzvalodība, – turpina viņa. – Protams, ka ir milzu izmaksas, lai Eiropas Savienības 27 dalībvalstu 24 oficiālajās valodās iztulkotu visus dokumentus. Mākslīgais intelekts noteikti tajā ir noderīgs un nāk kā izmaksu ietaupīšanas palīgs. Šie rīki jau tiek izmantoti juridisko tekstu sākotnējai apstrādei, terminoloģijas pārvaldībai un informācijas iepriekšējai sagatavošanai. Mākslīgo intelektu šodien izmantojam ļoti daudz. Arī es pati to izmantoju ieskatam, lai saprastu izejas pozīciju tematos, par kuriem daudz neko nezinu. Bet jābūt spējīgam pateikt, kad māk-
slīgais intelekts runā patiesību, kad piedāvā aplamības. Noteikti būs pārejas periods, kamēr tas iestrādāsies, jo šobrīd liels izaicinājums dokumentu apstrādē ir konteksts, it īpaši juridiskiem tekstiem, – cilvēka klātbūtne tekstu sakārtošanā joprojām ir ļoti būtiska. Tas, ka liels skaits tulku būs lieki, gan ir pilnīgi skaidrs. Mums jau ir teikts, ka tas vairs nav pat daudzu gadu jautājums. Mākslīgais intelekts institūcijās kļūs par ikdienu, par rutīnas darba rīku.
Līga Ābele kā ārštata tulks Eiropas Savienības Tiesā strādā astoņus gadus. – Man jātulko spriedumi, ģenerāladvokāta secinājumi, lūgumi no dalībvalstīm, jāsniedz atbildes uz prejudiciāliem jautājumiem, un to, protams, jau šobrīd var veikt arī mākslīgā intelekta tulkošanas programmas. Tas, ka gala teksts katrā ziņā jāskatās tulkam – redaktoram, gan ir nenoliedzami, bet lielu daļu cilvēka līdzšinējā darba šīs programmas varēs atvieglot. Manuprāt, arvien vairāk pārejot uz MI tulkošanas programmām, lai saprastu kontekstu, būs jāskatās uz lielo valodu – franču, angļu, vācu, poļu – dokumentu versijām. Jo ir bijis tā, ka tulkošanas programma iztulko, tu lasi latvisko tekstu, bet iedziļinoties saproti, ka kaut kas īsti tomēr nav kārtībā. Konteksts ir ļoti svarīgs.
Līga pati dokumentus tulko no franču valodas uz latviešu.
– Zinātniskajā darbībā līdzās franču valodai lietoju arī angļu valodu, – atklāj viņa. – Esmu beigusi Franču liceju, Latvijas Universitātes juridisko fakultāti un Francijā studēju maģistrantūras programmu tiesībās. Latvijas Kultūras akadēmijā šobrīd studijas faktiski esmu pabeigusi, ir jāuzraksta promocijas darbs saistībā ar nemateriālo kultūras mantojumu. Iecere ir to veidot kā starpdisciplināru skatījumu uz kultūras mantojumu, it īpaši amatniecības jomu un tiesībām. Daudz laika darba izstrādei nav, tas man būtu svarīgs izaicinājums arī karjeras gājumā, jo ļautu piedāvāt CV ar tādu zināšanu komplektu, ko mākslīgais intelekts nenodrošina. Starpdisciplinaritāte – divu vai vairāku disciplīnu sintēze, kas veido jauna līmeņa diskursu un zināšanu apvienošanu – ir virziens, kas darba devējam nākotnē būs īpaši saistošs.
Līga piebilst, ka uz mākslīgo intelektu ne vienmēr var paļauties: – Daudzi var iekrist uz to, ka, piemēram, prasot izveidot juridisku dokumentu, rezultāts 90 procentos būs precīzs, bet 10 procenti tajā būs garām. Ja cilvēka zināšanu līmenis ir tāds, ka viņš spēj noformulēt precīzu jautājumu, programma sniegs arī precīzu atbildi, savukārt ne tik pareizi uzdots jautājums nesīs aplamu atbildi. Ir daudz situāciju, kur mākslīgais intelekts nevar nodrošināt vajadzīgo kvalitātes līmeni, un tam var būt nopietnas sekas. MI rīki gan nemitīgi tiek trenēti un uzlaboti, katrā ziņā jau šodien jārēķinās, ka darba tirgū pirmā līmeņa darbiniekus mākslīgais intelekts jau ir sācis aizstāt.
28.11.2025.