Ja vēl tikai apdomājam skriešanas nepieciešamību, ķermenis pateiks priekšā, vai un kādā veidā to darīt. Tikpat labi var arī ātrā solī staigāt, nūjot.
Jābūt pārliecinātam par to, ka tas, ko dari, ir aktīvs dzīvesveids, turklāt aktivitātes notiek svaigā gaisā un kalpo veselībai.
Saka, ka skriešana ir laba sirdij, un arī sirds ir jātrenē.
Iesācējiem skriešana vai ātra iešana ir kardio karalis. Ātra iešana vai skriešana lēnā ātrumā var palīdzēt krasi samazināt mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām. Salīdzinot ar nekad neskrējušiem cilvēkiem, skrējējiem ir par pusi zemāka iespēja ciest no sirds slimībām.
Viens no skriešanas lielākajiem ieguvumiem ir garastāvokli uzlabojošie efekti. Kad skrien, smadzenes uzņem divas spēcīgas ķīmiskas vielas, kas uzlabo labsajūtu, – endorfīnus un endokanabinoīdus.
Jebkurš skrējējs piekritīs, ka skriešana sniedz sava veida meditāciju un atslodzi no ikdienas rūpēm un notikumiem, kā arī uzlādē jaunai dienai vai darba nedēļai. Labs garastāvoklis, mierīgs prāts ilgtermiņā ļauj vadīt mierīgākas dienas, samazinot stresa sajūtu, kura savukārt var veicināt veselības problēmu rašanos.
Tāpat kā automašīnai ir nepieciešama degviela, arī skriešanai – sava enerģija. Cilvēks, kura svars ir ap 70 kg, skrienot 10 km distanci, vidēji sadedzina 12,2 kalorijas minūtē, kas nav maz. Tas tiek rēķināts, skrienot pa līdzenu reljefu. Dodoties ārā, kur var gadīties pa kādam pauguram vai uzkalniņam un kur pretestību var radīt vējš, sadegs vairāk kaloriju.
Ķermeņa lielākie muskuļi ir tieši kājās, un skriešana ir izdevīga visiem kāju muskuļiem (iekšējiem un ārējiem augšstilbiem, sēžamvietai, četrgalvainajam muskulim u. c.). Taču, lai stiprinātu muskuļus, nevis tos traumētu, nepieciešams pievērst uzmanību skriešanas tehnikai. Skrienot pareizi, var sasniegt vēlamos rezultātus, taču nepareizas skriešanas gadījumā var panākt pretējo efektu.
21.11.2025.