Jāņa Akuratera muzejs, Rīgas Lutera draudzes mākslinieki un Pētera Upīša Dārzkopības muzejs 1. novembrī aicināja uz kopīgu izstādi „Dārzs” Jumurdas pagasta saieta ēkā.
Izstādē aplūkojami Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi. To papildina video stāsts, kas vēsta par šo mākslas darbu tapšanu, par dārza tēmu Jāņa Akuratera dzīvē un daiļradē un par Dobeles ceriņu dārzu.
– 2026. gads būs dzejnieka Jāņa Akuratera 150. jubilejas gads. Savukārt dārzkopim un selekcionāram Pēterim Upītim 2026. gada 19. maijā būs 130, – stāsta Jumurdas bibliotēkas vadītāja Agita Opincāne, precizējot, – Izstāde „Dārzs", viesojoties Jumurdā, ieskandē šo jubileju gada svinēšanu. Un tā nav nejaušība, ka izstāde ir Jumurdā, jo šī vieta ir nozīmīga gan Jāņa Akuratera, gan Pētera Upīša biogrāfijā. Jānis Akuraters no 1899. līdz 1901. gadam Jumurdā strādāja par skolotāju. Šajā laikā viņš pašmācībā papildina zināšanas franču valodā, lasa filozofa Spinoza darbus un iepazīstas ar diviem sev turpmāk ļoti nozīmīgiem cilvēkiem – Kārlis Skalbi un Rūdolfu Blaumani.
Par satikšanos ar Rūdolfu Blaumani Jānis Akuraters vēlāk atmiņās rakstīja:
„Pirmoreiz Rūdolfu Blaumani satiku, kad viņš bija vēl ziedošs un spēka pilns. Tas bija apmēram 1899. gada rudenī. Es biju kā skolotājs vientuļā nomalītē, Jumurdā, tuvu pie Ērgļiem, pie Blaumaņa dzimtenes. Blaumanis strādāja toreiz pie Plātes laikrakstiem. Dīvaini, ka, pirmo reizi satiekoties, viņš tik silti un sirsnīgi spieda man roku kā senam draugam. Biju tikai pāris niecīgus dzejolīšus iesūtījis „Dienas Lapai", bet viņam tomēr bija daudz laipnu vārdu, gan ne glaimojošu, drīzāk pamācošu. Un šķiroties lūgums, lai neaizmirstot iesūtīt viņam dzejas vai ko citu.
Kādu iespaidu tas atstāj uz jaunu rakstnieku, tas grūti izsakāms, to vajag pašam izjust. Zini, ka tavas klusās ilgas ir atradušas draugu, kas saprot pirmos bailīgos sirds sapņus. Kāds tev pasniedz roku un ceļ, un ved pie mākslas pilnības. Un tas tad nav vairs vienkāršs redaktors, tas ir tavs draugs tad un mīļš, tuvs cilvēks."
Savukārt dārzkopis un selekcionārs Pēteris Upīts ir dzimis Jumurdā, „Kalna Rūsiņu" mājās. Vēlāk savā ģimenes saimniecībā 20. gadsimta 20.-30. gados „Jaun-Rūsiņi" izveidoja dārzu ar laboratoriju, kur veica augsnes analīzes un izvērtēja augļus pēc to bioķīmiskā sastāva. Lai izvairītos no iespējamām represijām, Pēteris Upītis Jumurdu pameta un 1948. gadā sāka strādāt Dobeles Augļkopības saimniecībā. Taču Vidzeme viņam vienmēr palika ļoti tuva. Tai viņš veltīja arī krūmu un augļu koku šķirnes, piemēram, bumbieri „Jumurda", ceriņu šķirni „Gaiziņkalns".
Izstādē „Dārzs" piedalās mākslinieki: Daiga Aže, Liene Ratnika, Gunta Ploka, Sandra Utāne, Zinta Miezaine, Baiba Ūlande, Laima Akmentiņa, Māra Kalnišķe, Gundega Zikmane, Dins Kopštāls, Helmuts Āķis, Ieva Nagliņa. Izstādē aplūkojami darbi, kas veidoti dažādās tehnikās: gan gleznas un tekstildarbi, gan keramikas un metāla māksla, gan arī instalācijas. Visus māksliniekus vieno piederība Rīgas Lutera draudzei un ilggadēja radoša sadarbība ar Jāņa Akuratera muzeju, kas ik gadu vainagojas ar izstādi muzejā Ziemassvētku laikā. 2023. gadā Ziemassvētku laikā tā bija izstāde "Dārzs", kas no 2024. gada līdz 2025. gada maija beigām viesojās Pētera Upīša Dārzkopības muzejā. Izstādi papildina video apraksts, kura režisors un operators ir Aldis Šēnbergs un kurā ir gan dokumentēti mākslinieku komentāri par savu darbu tapšanu, gan iekļauts vēstījums par dārza tēmu un nozīmi Jāņa Akuratera daiļradē un dzīvē, gan arī iemūžināts stāstījums par Dobeles ceriņu dārzu. Nemirstīgā daba, mūžīgās dzīvības skaistums, Akuratera atziņas un dzīves stils allaž iedvesmojuši Rīgas Lutera draudzes māksliniekus.
Izstādes atklāšanā piedalījās Jāņa Akuratera muzeja un Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas pārstāvji. Pasākumā izskanēja Jāņa Akuratera dzeja un tika demonstrētas īsfilmas "Ķiršu koks" un "Mātes kāzas". Īsfilmas ir tapušas 2025. gada pavasarī. To režisori ir Ināra Čakste un Aldis Šēnbergs. Īsfilmā "Ķiršu koks" izmantots viens no pēdējiem Jāņa Akuratera publicētajiem rakstiem, kas vēsta par viņa vectēvu un kādu ļoti īpašu viņam piederējušo ķirsi. Savukārt īsfilmas "Mātes kāzas" pamatā ir Jāņa Akuratera rokraksts, kurā viņš ir pierakstījis savas ģimenes stāstu par vecāku kāzu norisi.
Paldies Jāņa Akurātera muzeja vadītājai Mairai Valterei par brīnišķīgo projektu, tādējādi mēs varam godināt mūsu Jumurdai svarīgas personības. Izstāde „Dārzs" Jumurdas pagasta saieta ēkā apskatāma līdz 16. decembrim.
11.12.2025.