Vēl pirms pāris desmitgadēm mācīšanās pēc skolas vai augstskolas beigšanas šķita kā brīvprātīgs, entuziastu ceļš — kāds mācījās jaunu valodu, kāds apguva datorprasmes vai pievērsās hobijam. Taču mūsdienās aina ir pavisam cita.
Straujais tehnoloģiju un darba tirgus temps padarījis mācīšanos par nepieciešamību – par drošības jostu pasaulē, kur zināšanas noveco ātrāk, nekā mēs tās spējam izmantot. Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, pieaugušo izglītība kļūst par izšķirošu faktoru gan indivīda labklājībā, gan valsts konkurētspējā. Pieaugušie vairs nemācās tikai tāpēc, lai papildinātu CV, viņi mācās, lai nezaudētu darbu, mainītu karjeru vai vienkārši neatpaliktu no laikmeta.
Kāpēc mācīšanās kļuvusi par nepieciešamību? Mūsdienu darba tirgus ir dinamiskāks nekā jebkad agrāk. Tehnoloģijas automatizē daudzas profesijas, un darbi, kas agrāk bija stabilitātes simbols, tagad var pazust dažu gadu laikā. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD dati, tieši digitalizācija un automatizācija ir galvenie faktori, kas liek pieaugušajiem atgriezties „skolas solā". Darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus ar digitālajām prasmēm, spēju analizēt datus, domāt kritiski un pielāgoties jauniem apstākļiem. Līdz ar to klasiskā formula „viens diploms visai dzīvei" vairs nestrādā. Karjeras maiņa vai pārkvalifikācija, kas reiz bija retums, tagad kļuvusi par normu. Pieaug arī darba tirgus elastība. Līgumi uz noteiktu laiku, projektu darbi un frīlansings prasa, lai cilvēks spētu ātri mācīties un pielāgoties.
Vienlaikus mainās arī pašu cilvēku vajadzības – vēlme strādāt jēgpilnāk, apvienot darbu ar ģimenes dzīvi vai vienkārši darīt to, kas patīk. Aptaujas liecina, ka apmēram divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu. Tas ir milzīgs skaitlis, kas rāda, cik mainīgs kļuvis mūsu darbs un dzīve. Latvijā interese aug, bet līdzdalība paliek zema. Lai gan interese par pārkvalifikāciju Latvijā aug, statistika liecina, ka reāla iesaiste mācībās joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Pēc Eurostat datiem, aptuveni 10 % Latvijas pieaugušo ik gadu piedalās formālā vai neformālā izglītībā. Salīdzinājumam – daudzās citās ES valstīs šis rādītājs ir būtiski augstāks. Kāpēc tā? Biežākie šķēršļi ir visnotaļ praktiski: darba laika trūkums, ģimenes pienākumi, finanšu slogs un nepietiekama informācija par piemērotām mācību programmām. Pat ja vēlme mācīties ir, realitāte bieži piespiež atlikt šo soli uz nenoteiktu laiku. Tomēr šāda kavēšanās valstij un sabiedrībai izmaksā dārgi. OECD eksperti brīdina – ja pieaugušie nesaņem iespēju attīstīties, pieaug sociālās nevienlīdzības risks. Tie, kuriem jau ir labas prasmes un resursi, spēj noturēties, bet pārējie kļūst neaizsargāti. Rezultātā cieš ne tikai cilvēks, bet arī uzņēmumi un valsts kopumā – zemāka produktivitāte, lielāka darbinieku mainība un mazāki nodokļu ieņēmumi.
Kad dzīve liek mācīties no jauna? Kā rāda pētījumi un darba tirgus novērojumi, ir vairākas situācijas, kas visbiežāk pamudina pieaugušos mainīt profesiju vai sākt mācīties no jauna. Pirmkārt, darba zaudējums vai uzņēmuma reorganizācija – bieži šis ir brīdis, kad cilvēks saprot, ka bez jaunām prasmēm darba tirgū būs grūti. Otrkārt, atalgojuma un izaugsmes iespēju trūkums, kad esošā profesija vairs nesniedz stabilitāti vai attīstību. Treškārt, intereses maiņa – cilvēki arvien biežāk izvēlas darbu, kas sniedz jēgu, elastību un emocionālu piepildījumu. Īpaši nozīmīgs faktors ir tehnoloģiju spiediens. No biroja darbiniekiem līdz ražošanas speciālistiem – gandrīz visur nepieciešamas digitālās prasmes. Tāpēc mācīšanās vairs nav tikai „vēlams papildinājums", bet gan nosacījums, lai vispār paliktu darba tirgū. Arī Latvijas reģionos arvien vairāk tiek domāts par pieaugušo izglītības nozīmi.
Piemēram, Madonas novada attīstības programmā kā viens no mērķiem ir noteikts – nodrošināt pieaugušajiem apmācību iespējas, tai skaitā ar pašvaldības līdzfinansējumu. Šogad Madonas novadā tiek īstenots projekts bezmaksas digitālo prasmju apmācības pieaugušajiem „Sabiedrības digitālo prasmju attīstība". Šādi kursi dod iespēju gan tiem, kas vēlas uzlabot datorprasmes, gan tiem, kas tikai sper pirmos soļus digitālajā vidē. Šādi piemēri redzami arī citur, piemēram, Rīgā pieaugušajiem tiek piedāvātas vairāk nekā 200 dažādas mācību programmas – no valodu kursiem līdz profesionālajām kvalifikācijām. Bet mazpilsētās, piemēram, bezmaksas latviešu valodas kursi pulcē simtiem interesentu, kas vēlas labāk iekļauties darba tirgū. Tātad, kad mācīšanās kļūst pieejama, tā kļūst arī par dzīves pārmaiņu sākumu.
Kā sākt mācīties pieaugušā vecumā? Daudzi cilvēki atzīst, ka gribētu mācīties, bet nezina, ar ko sākt. Eksperti iesaka pieeju, kas balstās uz skaidru mērķi un mazām, regulārām darbībām. Jāsāk ar konkrētu mērķi. Nevis „gribu kaut ko pamācīties", bet, piemēram, „sešu mēnešu laikā iegūt sertifikātu digitālajās prasmēs" vai „gada laikā mainīt profesiju". Apskatīt darba sludinājumus, aprunāties ar nozares cilvēkiem – vai izvēlētās prasmes patiešām ir pieprasītas? Sākt ar mazumiņu. Tiešsaistes kursi, vakara mācības vai īsie sertifikāti ir lielisks sākums, kas neprasa milzīgus ieguldījumus.
Nodarbinātības valsts aģentūra, Eiropas Savienības projekti un pašvaldību programmas bieži piedāvā bezmaksas vai līdzfinansētas mācības. Veidot mācīšanās ieradumu. Pat pusstunda dienā ir labāk nekā nekas. Regulāra, elastīga pieeja ir galvenais panākumu faktors. Pieaugušo izglītība nav tikai individuāla atbildība – tā ir kopīgs uzdevums gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Vietējā līmenī būtu svarīgi attīstīt vakara kursus, mācību prakses sadarbības programmas ar uzņēmumiem un elastīgas darba formas, kas ļauj cilvēkiem mācīties, nezaudējot ienākumus. Savukārt darba devējiem izdevīgi ieguldīt darbinieku prasmēs. Tas samazina kadru mainību un uzlabo uzņēmuma rezultātus. Valsts līmenī, pēc OECD ieteikumiem, nepieciešams palielināt pieejamību gan finansiālā, gan laika ziņā. Jāattīsta elastīgas mācību formas, jāatbalsta cilvēki ar zemākām prasmēm un jāmazina birokrātiskie šķēršļi.
Mācības pieaugušajiem vairs nav tikai izvēle – tā ir dzīves realitāte. Strauji mainīgā pasaulē tā kļūst par izdzīvošanas instrumentu un personīgās izaugsmes ceļu. Latvijā interese par karjeras maiņu ir acīmredzama, taču, lai tā pārvērstos darbībā, vajadzīga pieejama un elastīga izglītība – tāda, kas iederas pieauguša cilvēka dzīves ritmā. Katrs, kurš šodien izlemj spert soli mācību virzienā, rīt jau būs soli priekšā.
Mācīšanās nav tikai ceļš uz jaunu darbu – tā ir ceļš uz drošāku, stabilāku un jēgpilnāku dzīvi.
07.11.2025.