1. novembrī Madonas pilsētas Sporta centrā izskanēja Latvijas pūtēju orķestru lielkoncerts “Skan elpas starojums!”, lieliski ievadot mūsu valsts patriotisma mēnesi un ikvienu noskaņojot brašumam, vitalitātei un aizrautībai.
Katrs priekšnesums bija kā krāšņs stāsts – par kopā būšanu un to, kā skaņas spēj vienot veselu kopienu. Pūtēju orķestru salidojums skatītājus bija pievilcis gluži kā magnēts, ļaujot kopā piedzīvot brīdi, kad skaņa kļūst par elpu, ritms – par sirds pulsu, un ikviena frāze – par emociju tiltu starp halles skatuvi un klausītājiem tribīnēs. Zālē valdīja pacilātība un svētku atmosfēra, tas bija notikums, kur mūzika apvieno paaudzes, tradīcijas, kur uzmirdz mūsu pašu novadnieki, viņu tik dažādie talanti. Dvēselei tas ļāva priecāties, maršēt līdzi, šūpoties un kļūt apburtai no skaņu tik dažādajiem rakstiem.
Pasākumā kopumā muzicēja 15 pūtēju orķestri, gandrīz 400 mūziķu. Skatītāju priekšā bija Vidzemes un Kurzemes pūtēju orķestru dalībnieki – tie, kas savu elpu dod pūšamajiem instrumentiem un caur tiem izsaka savas dzīves vērtības. Vakaru vadīja Dailes teātra aktieris, dzimis madonietis – Gints Andžāns.
Konferansjē atgādināja, ka pasaulē pašlaik visvairāk vajadzīgs miers – gluži kā gaiss, kā elpa. Un tas sākas ar mieru sevī un mieru ģimenē. Orķestranti caur saviem instrumentiem sūtīja elpas starojumu kā vēsti pasaulei, kura alkst pēc šīs harmonijas un miera – visaptveroša, visas cilvēces pastāvēšanas pamata.
Tā kā novembris ir Latvijas valstiskuma mēnesis, tajā arī turpmāk īpaša loma būs tieši pūtēju orķestriem, kas dosies lāpu gājienos un muzicēs svinīgos brīžos – dos savu pienesumu ikvienam, aicinot domāt, cik svarīga ir mūsu tautas neatkarība un brīvība.
Lielkoncerta programmā izskanēja latviešu, lietuviešu un igauņu komponistu darbi – klasika un populārā mūzika, kas ļāva aizdomāties gan par nopietno, gan ļauties atpūtai. Komponistu un mūzikas aranžētāju vidū bija: Juris Jurjāns, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Pēteris Butāns, Ilo Vinters (Ülo Vinter), Kazis Daugela (Kazys Daugela), Andris Balodis, Raitis Rērihs, Raitis Ašmanis, Ingars Viļums, Jolands Andževs, Inga Meijere. Pūtēju orķestru kopkorim pievienojās Madonas novadnieki – solisti: Jete Rebeka Strazdiņa un Artūrs Biķernieks.
Var piekrist domai, ka mūzikas spēks ir spējā uzrunāt visus cilvēka patības aspektus – gan instinktīvo, gan emocionālo, gan intelektuālo un garīgo.
Mūzika mūs padara labākus, iedvesmo, aizkustina, dziedina un satuvina.
– Prieks, ka Madonas novadā pūtēju orķestru mūzikas žanrs vienmēr stāvējis blakus kordziedāšanai un dziesmu svētku pirmsākumiem, – sveicot dalībniekus un koncerta ģenerāļus, uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora. – Paldies, ka šajā koncertā ietvērāt mūsu novadnieka Jura Jurjāna muzikālo mantojumu. Viņš bija izcila personība, kas stāvēja līdzās mūsu kultūras mantojuma veidošanai, mūsu nācijas un valstiskuma veidošanās procesam. Juris Jurjāns bija mūsu valsts patriots, 1919. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas tikko izveidotajā armijā, viņš ir stāvējis pie tautas un valsts izveides šūpuļa. Pateicoties šādiem dižgariem, pateicoties diriģentiem, pedagogiem, cilvēkiem, kas mīl kultūru, mums arvien ir latviešu valoda, latviešu kultūra, kas ir nostājusies līdzās pasaules kultūrām, tās papildinot un bagātinot. Paldies par ieguldījumu koncerta režisorei Edītei Siļķēnai un mākslinieciskajam vadītājam – Vidzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģentam Andrejam Cepītim.
Tā kā lielkoncerts bija ne tikai lielisks orķestrantu muzicēšanas un satikšanās laiks, bet vienlaikus arī nozīmīgs dziesmu un deju svētku starplaika notikums, kas iezīmē soli tuvāk XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā, vārds tika dots Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku attīstības un saglabāšanas nodaļas pūtēju orķestru un kokļu mūzikas ekspertam Dainim Vuškānam.
Runātājs izteica gandarījumu, ka koncertā izskanēja bagātīga un daudzveidīga Latvijas pūtēju orķestru mūzikas programma: – Mēs esam stipra tauta, kas zina savas saknes un tur godā tradīcijas. Latviešu tautasdziesmas kā senākās un pilnvērtīgākās tradicionālās vērtību glabātājas māca mūs godāt savu tēvu zemi, prast atzīt tās skaistumu, rast gudru padomu un izeju no sarežģītām situācijām. Tautasdziesmās ir daudz slāņu un simbolu, tāpēc katrs tajās var atrast ko savu. Izdziedot, izdejojot, izspēlējot tautas gara bagātības, tās rada drošības sajūtu, palīdz neapmaldīties mūsdienu trauksmainajā pasaulē un pārblīvētajā informatīvajā telpā. Ar mūzikas instrumentu spēli ir tāpat kā ar cilvēka balsi – jo vairāk dziedam, vairāk spēlējam, jo labāk skan. Lai kopīgiem spēkiem mums izdodas saglabāt savas gara bagātības un vairot tās nākotnē!
Viesis pateicās visiem pūtēju orķestriem, to vadītājiem un diriģentiem, tāpat Madonas novada pašvaldībai par rūpēm, lai koncerta norise būtu kvalitatīva. Katrs kolektīvs par radošu ieguldījumu un dalību Latvijas pūtēju orķestru lielkoncertā "Skan elpas starojums!" saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Pateicības rakstu.
– Arī es esmu ex saksofonists, Andreja Cepīša kādreizējais audzēknis. Tā kā saksofonu ļoti sen neesmu spēlējis, bet mūzikā, kā zināt, notis mēdz apzīmēt ar burtiem, pārvēršot Andreja Cepīša iniciāļus, tas būtu A – la un C – do. Kā dāvana skolotājam no manis un jums lai izskan orķestrantu kopīgi nospēlētais la un do, – kā mazu punktu uz i no savas puses pasākumā pielika Gints Andžāns.
04.11.2025.